Skip to main content

Autorius: admin

4 efektīvi veidi kā kontrolēt emocijas, kuras traucē darbam

Tu esi cilvēks. Tāpēc, dabiski, ka dažkārt darbā izjūti tādas emocijas kā trauksme, dusmas un bailes. Tu esi arī vadītājs. Apstākļos, kuros brīvi vari lemt pār to, ko dari – emocijas var izdarīt vairāk nekā vienkārši sagraut tavu motivāciju un prieku darbā. Tās var aplaupīt arī tavu tiešo padoto (sabojājot viņa pārliecību un spēju strādāt), ievainot tavu uzticamību starp kolēģiem un augstāk stāvošām personām, un, līdz ar citiem katastrofāliem likteņiem, novest Tevi līdz neapdomīgu lēmumu pieņemšanām.
Bet tam tā nebūtu jābūt. “Cilvēki domā, ka paši nevar kontrolēt emocijas”, saka psiholoģe un uzņēmumu labklājības konsultante Tiki Deivisa (Tchiki Davis). “Taču mums ir ir liela kontrole pār savām sajūtām un to, kā uz tām reaģēt – un, kā jebkurai prasmei, arī tās uzlabošanai ir nepieciešams treniņš.” 

Psiholoģe rekomendē 4 dažādus veidus kā efektīvāk kontrolēt emocijas

Pirms apskati tos, atceries:

  • Dažiem cilvēkiem šīs prasmes apgūt būs grūtāk nekā citiem. “Mūsu smadzenes ir veidotas tā, lai tās darītu to, ko ir pieradušas darīt,” viņa saka. Tātad, ja tu jau tagad domā, ka kontrolēt emocijas ir grūti, tev varētu likties, ka to iemācīties būs ļoti izaicinoši.
  • Pārlieku ilgi pieturēties pie taktikas, kas nedarbojas, ne vien nesniedz nekādus rezultātus, bet var padarīt situāciju sliktāku. Tātad, ja izmēģināji pieeju un saproti, ka tā nedarbojas, mēģini citu, iesaka Deivisa. Nav viena “pareizā” veida, kā kontrolēt emocijas. Katram tas darbojas citādi.

1. Trenē sevi saskatīt pozitīvo pusi visās izaicinošajās situācijās

Vai tie, kas sarežģītās situācijās saka: „Skaties no gaišās puses,” tiešām jūtas tik optimistiski? Vai patiesībā mājās viņi aiziet pārguruši no tēlota prieka izrādīšanas visas dienas garumā un iemieg klusi raudot? Pētnieki atklāj, ka tiešām lielākā daļa cilvēku saskata labo dažādās situācijās. Deivisa atzīmē, ka tie, kas to dara, jūt mazāk negatīvās emocijas, jūtas labāk un uztur labākas attiecības ar pārējiem.

Padomi, kā uzlabot šo prasmi:

Tie, kuriem ir grūtības saskatīt pozitīvo visās situācijās, visbiežāk ir aizņemti ar negatīvajiem aspektiem. Lai sāktu uzlabot šo prasmi, ņem vērā šos padomus:

  • Kad Tu domā par kaut ko negatīvu, uzraksti vismaz vienu potenciāli labu lietu. Uzņēmumu, kurā strādā, tikko pārpirka cits uzņēmums, un tu uztraucies, vai reorganizācijas rezultātā tavs amats joprojām pastāvēs. Vai ir iespējams, ka šīs pārmiņas nozīmē izaugsmes iespējas tev – vai nu tāpēc, ka tu paliec un audz caur dažādiem izaicinājumiem, vai arī atrodi labāku darbu kaut kur citur? Uzraksti un novieto labās lietas tur, kur tu tās biežāk ieraudzīsi, piemēram, uz datora ekrāna, piezīmēs, to-do sarkastā. Jo biežāk pozitīvais parādīsies tavās domās, jo mazāk iespēju, ka Tev pietiks laika negatīvajam.
  • Pajautā citiem par ieguvumiem, kas radušies līdzīgās situācijās. Ja Tev ir problēmas saskatīt labāko iespējamo scenāriju, tev var palīdzēt  citu pieredze un redzējums. Pajautā, piemēram, kolēģim, mentoram, līdzcilvēkam vai jebkuram, kurš bijis līdzīgā situācijā. Tu varētu jautāt: “Andri, es neredzu nekādus ieguvumus, ko varētu sniegt šīs izmaiņas. Es zinu, ka esi saskāries ar ko līdzīgu. Vai vari dalīties ar savu pieredzi un pastāstīt ieguvumus pārmaiņu rezultātā?”
  • Mācies saskatīt pozitīvo situācijās, kuras prasa mazāk emocionālās enerģijas no tevis. Piemēram, tavs uzņēmums atjaunina programmatūru. Tev būs vienkāršāk atrast labumus šajā situācijā – tu iemācīsies kaut ko jaunu un sekosi līdzi industrijas trendiem. Tas ir vienkāršak nekā situācijā, kurā ir liktas augstākas likmes, piemēram, ja tiešais padotais tev negaidīti iesniedz atlūgumu. Deivisa saka, ka tad, kad par ieradumu kļūst labā saskatīšana vieglākās situācijās, kļūst vieglāk to izdarīt arī sarežģītākās situācijās.

Kad tas varētu nestrādāt:

Tu nevari sevi piespiest justies labi visās situācijās – īpaši patiešām sliktās, piemēram, kad dzirdi, ka kolēģim atklāts vēzis. Šajās situācijās labākā stratēģija ir pieņemt šo faktu. 

Pozitīva attieksme var kļūt ļoti neefektīva, kad to uzspiež citiem. Ja kāds iet cauri grūtam dzīves periodam, viņš visdrīzāk sabozīsies, kad teiksi: “Skaties uz to kā uz iespēju!” Deivisa saka: “Šajā situācijā efektīvi ir ieklausīties un pieņemt. Piemēram: „Es redzu, ka tu esi izgājis cauri kam ļoti grūtam. Es esmu blakus.”

2. Mācies pieņemt savas emocijas un nošķirt tās no sevis

Emocijas var pārņemt tevi visu – sekot tev katrā tikšanās reizē, katrā sarunā ar klientu. Īpaši brīžos, kad ir sajūta, ka tev nav kontroles pār situāciju. Šajos gadījumos emociju atzīšana var būt būtisks solis ceļā uz to pārveidošanu. Viena svarīga piezīme: emociju atzīšana nenozīmē pieņemt arī situāciju tādu, kāda tā ir. “Emociju pieņemšana ir efektīva, taču tai nevajadzētu mainīt tavu uzvedību,” saka Deivisa. “Ja tu saproti, ka ir lietas, kuras nevari pieņemt, tās vajag mainīt vai arī atstāt situāciju un doties tālāk.” 

Padomi, kā attīstīt šīs prasmes:

  • Uzraksti, ko tu vari, un ko nevari kontrolēt situācijā, kas radusies. Tas tev palīdzēs noteikt, ko ir jāiemācās pieņemt, ko palaist vaļā (piemēram, faktu, ka uzņēmumā notiek reorganizācija), un kurā situācijā vajag rīkoties (piemēram, meklēt vairāk informācijas par pārmaiņām pie vadītāja, lai noskaidrotu, ko šīs pāmaiņas nozīmē tev un tavai komandai). 
  • Izkāp no savas situācijas un novēro to no malas. Pētījums norāda, ka tad, kad cilvēki ir iemācās uz situāciju paskatīties no malas, viņi var samazināt emociju intensitāti. Lai sāktu, iedomājies, ka tu karājies pie griestiem un novēro savu situāciju. Ko tu ievēro savā un citu cilvēku reakcijā?
  • Mācies pieņemt citu cilvēku emocijas. “Tas ne tikai var palīdzēt tev izveidot pieņemšanas paradumu, bet arī nostiprināt uzticību attiecībās ar citiem,” atzīmē Deivisa. Piemēram, ja tavs tiešais padotais streso par termiņu, pirms pārslēdzies uz problēmu risināšanu, sāc ar: “Es redzu, ka tu uztraucies. Tas ir pilnīgi pamatoti.”

Kad tas varētu nestrādāt:

Neizmanto pieņemšanu kā atrunu, lai nerīkotos situācijā, pār kuru tev patiesībā ir kontrole. Otrs variants: pieņemt nenozīmē nerīkoties. Nejauc šīs divas darbības. Ja tu vari kontrolēt situāciju, dari to!

3. Risini to, no kā izvairījies

Gluži kā visi, arī vadītāji bieži vien atliek nepatīkamu situāciju risināšanu. Tu vari nogaidīt vēl vienu nedēļu, lai pateiktu savam darbiniekam, ka redzi nepilnības viņa darbu izpildē, lai sāktu projektu, par kuru tev nav pārliecības, ka tas izdosies, vai lai runātu ar vadītāju, kura uzliktie termiņi atkal ir neiespējami.

Šajā situācijā pētījums atbalsta vispārzināmu gudrību – labākais un, iespējams, vienīgais veids, kā tikt pāri darba uzsākšanai, ir uzsākt to. “Piemēram, jo biežāk mums ir sarežģītas sarunas ar padotajiem, jo ērtāk un tuvāki mēs ar viņiem jūtamies,” saka Deivisa. “Protams, ka nepatīkamas lietas joprojām var notikt, bet mēs saprotam, ka patiesībā visu varam atrisināt.”

Padomi, kā attīstīt šo prasmi:

  • Atskaties, kā līdzīgi notikumi ir risinājušies pagātnes situācijās. Tu jūti priekšlaicīgu stresu tagad, bet vai patiešām ir nopietns iemesls ticēt, ka viss būs slikti? Lai kontrolētu radušos uztraukuma sajūtu, jautā sev, kā līdzīgi projekti un diskusijas ir norisinājušies pagātnē? Centies fokusēties uz gala rezultātu nevis stresa situāciju. Piemēram, ja tev ir bijis grūti pārliecināt kolēģi, lai palīdz tavai komandai, tavs gala rezultāts varētu būt: Kolēģis palīdzēja. Ideālajā gadījumā tu sapratīsi, ka tava situācija nav tik sliktā kā tu domā.
  • Izspēlē situācijas lomu spēli. Būt vai vismaz justies gatavam bieži vien ir pietiekami, lai samazinātu uztraukumu par situāciju, no kuras centies izvairīties. 
  • Ieplāno to (labāk ātrāk nekā vēlāk). Ieplāno to, ko visu laiku atliec. Atver kalendāru un nākamo brīvo laiku rezervē situācijas risināšanai. Tas samazinās laiku, kurā emocionāli uztrauksies. 
  • Pilnveido attiecības, veicinot biežāku komunikāciju. Deivisa atzīmē, ka tad, ja tu taisīsi īsas atgriezeniskās saites tikšanās biežāk, lielās tikšanās nebūs tik emocionāli pārpildītas. 

Kad tas varētu nestrādāt:

Ne visas situācijas pieprasa to atrisināšanu. Var gadīties, ka tu riskē un vari pārējos pat nokaitināt. 

4. Rūpējies par savu fizisko veselību, lai uzlabotu emocionālo izturību

Fokusēšanās uz veselības stāvokli, lai varētu kontrolēt emocijas darbā, varētu likties kā divas nesaistītas darbības, taču Deivisa apgalvo, ka ir tieši pretēji. Fiziskās pašsajūtas uzlabošana, kas rodas sportojot, guļot nepieciešamo stundu daudzumu un ēdot veselīgi, rodas tūlītēji, un vairāki pētījumi pierāda, ka labāka fiziskā veselība samazina slikta noskaņojuma klātbūtni un intensitāti.

Pat, ja Tev ir grūtības tikt galā ar emocijām, tu vari darīt iepriekš minētās aktivitātes, kas atbild par veselības uzturēšanu, tādējādi gūstot emocionālu labumu. “Jā, ir grūti atrast motivāciju sportošanai,” saka Deivisa. “Bet tas ir vieglāk nekā mainīt savu domāšanas veidu.”

Padomi, kā attīstīt šo prasmi:

  • Uzlabo savus gulēšanas paradumus. Tavs labais noskaņojums visdrīzāk izzudīs pēc slikti gulētas nakts. Šajā rakstā pieminētie risinājumi emociju kontrolēšanai pieprasa koncentrēšanos, kas Tev visdrīzāk nebūs, ja būsi noguris.
  • Samazini cukura un kofeīna patēriņu, jo īpaši, ja tos izmanto kā līdzekļus, kas tev var palīdzēt izturēt dienu. Ja jūti trauksmi vai stresu, tev var gribēties vairāk saldumu vai kafijas – bet tās lietas tavas emocijas tikai pastiprina.
  • Sporto – ievērojot regulāru treniņu grafiku un brīžos, kad izjūti visvairāk stresa. Ieplānotu treniņu tu visdrīzāk neizlaidīsi. Taču nav nepieciešams obligāti gaidīt, kad tas pienāks. Jūti vilšanos pēc tikšanās? Pat īsa pastaiga var palīdzēt atgūt emocionālo balansu.

Kad tas varētu nestrādāt:

“Šī stratēģija strādā tajos brīžos, kad tā tiek izmantota,” saka Deivisa, “taču tikai ar to ir par maz (ir jāstrādā arī ar paradigmu maiņu). Galu galā, nav iespējams tikt galā ar strespilnām situācijām darbā, attaisnojoties ar miega vai sporta nodarbību trūkumu.”

Kā efektīvi pārvaldīt savu laiku?

Vairums cilvēku vēlas, lai viņiem būtu vairāk laika, bet, kā viņi to izmantotu? Ja tava atbilde ir līdzīga: vairāk projektu, vairāk pieprasījumu izpildīšanas, vairāk laika e-pastam, tad tas būtu tāpat, kā ieviest vēl vienu garāžu, lai risinātu to, ka viena ir piekrāmēta, un ir slinkums to sakārtot, lai atbrīvotu vietu. 

Tā vietā tev ir nepieciešama sistēma, kas ļauj organizēt un izmantot savu laiku efektīvāk. Tas tev ļaus uzturēt progresu attiecībā uz saviem ilgtermiņa mērķiem, tajā pašā laikā tiekot galā ar ugunsgrēkiem, kas rodas ik dienu. Jā, tas ir iespējams, to var izdarīt pat ļoti aizņemti vadītāji. 

1. Jautājumi, kas palīdz noteikt darbu svarīgumu un steidzamību un pārvaldīt savu laiku efektīvāk. 

Tev vadītāja lomā ir simtiem veidu, kā ik nedēļu izmantot savu laiku. Tas, kā tu pieņem šo lēmumu, ir vissvarīgāk. Jo vairāk grūtību tev ir nošķirt uzdevumus vienu no otra, jo lielāka iespējamība, ka iekritīsi lamatās “censties paveikt visu un nespēt lielāko daļu no tā izdarīt labi” vai “reaģēt uz jebko un visu, kas nāk pretī” tā vietā, lai proaktīvi noteiktu savu dienaskārtību. 

Piedāvājam tev vairākus jautājumus, kurus ir vērts apdomāt, kad centies noteikt uzdevumu svarīgumu (ietekmi uz rezultātiem) un steidzamību (kad tam patiesi jābūt paveiktam).

  • Cik daudz šis uzdevums palīdzēs man, manai komandai vai manai organizācijai sasniegt svarīgu/-us mērķus? 
  • Ja es paveikšu to tūlīt, cik liela būs atdeve pēc nedēļas, mēneša vai gada? 
  • Cik ilgi šis uzdevums var gaidīt? Nedēļu, mēnesi, gadu, bezgalību? 
  • Vai es esmu piemērotākais cilvēks šī darba veikšanai? 
  • Cik ļoti man gribas to darīt, tāpēc, ka tas šķiet komfortabli vai viegli? 

Pārskatot šos jautājumus, tu vari izlemt, ka ir vērts atlikt visu, kas šķiet degošs, lai pastāstītu komandai būtiskus jaunumus, jo tie būtiski ietekmē viņu darbu pie svarīga mērķa vai palīdzēs tiešajam padotajam izķepuroties no sarežģījumiem un paātrināt darba progresu. Vai tu vari izlemt, ka palīdzēsi citam vadītājam, jo pēc mēneša jūsu komandai būs nepieciešama viņa komandas palīdzība, lai pabeigtu nozīmīgu projektu. 

No otras puses, iespējams, ka sapratīsi, ka šī nedēļa ir pārpildīta ar ašajām uzvarām, kas ilgtermiņā neko daudz nedod. Vai ka dod priekšroku kādam individuālajam projektam nevis vadītāja pienākumiem, jo tas ļauj demonstrēt tās prasmes, kuras tev padodas.

2. Izmanto laika matricu, lai lielāko daļu laika veltītu svarīgajam. 

FranklinCovey Laika Matrica (attēlā) var palīdzēt tev vizualizēt, kā pašlaik pavadi savu laiku, un izmainīt redzējumu par to, kā tev vajadzētu izmanīt savu ikdienu, lai paveiktu vairāk svarīgā darba. 

Laika matrica FranklinCovey Latvia 5 izvēles Produktivitāte 21.gadsimtā Pārvaldīt savu laiku

Kā esošais darba daudzums izkārtojas šajos kvadrantos uz “svarīgi” un “steidzami” asīm? Kad Tu aizpildi kvadrantus ar darbiem un uzdevumiem, apsver: 

  • Kurām lietām 2. kvadrantā Tev vajadzētu veltīt vairāk laika? Ir viegli fokusēties uz 1. kvadrantu un atlikt 2. kvadranta darbus, bet laika veltīšana 2. kvadrantam padara tevi efektīvāku un palīdz sasniegt rezultātus, kurus vēlies sasniegt. 
  • No kurām 1. kvadranta problēmām Tu varētu izvairīties ar labāku plānošanu vai komunikāciju (t.i., pavadīt vairāk laika 2. kvadrantā plānojot un izdarot darbus laicīgi)? Pieņemsim, ka tavs komandas dalībnieks parāda tev atskaites melnrakstu, un tā ir galīgi garām. Tuvojas šīs atskaites nodošanas termiņš. Tu pavadi nākamās 2 dienas (un naktis), palīdzot viņam to sagatavot. Bet ja nu tev jau sākumā būtu bijušas skaidras ekspektācijas, tu sniegtu regulāru atgriezenisko saiti procesā? 
  • Kā tu vari samazināt 3. un 4. kvadrantus? Tas var nozīmēt iemācīties pateikt “nē” dažādiem kolēģu lūgumiem, dažādus mazus darbiņus darīt tikai konkrētos laika logos, lai izvairītos no darba pārtraukšanas vai arī apzinātu darbu pie laika šķērdētāju (tenku, sociālo tīklu sērfošanas, spēlīšu spēlēšanas u.c.) izdzēšanas no savas ikdienas. Ja tev šajos kvadrantos ir tādas lietas kā iknedēļas sapulces, pārdomā, kā tu vari tās uzlabot vai pārveidot, lai tās nonāktu 2.kvadrantā un tiktu īstenotas ar pilnu potenciālu? 

Ir uzdevumi un darbi, kas skaidri neiegulst kvadrantos, un reizēm ir grūti saprast, kur tie pieder (piemēram, tev var likties, ka sapulce ir svarīga, bet tās vidū tu saproti, ka tev tur nevajadzēja būt). Tas nekas. Kļūdīties ir cilvēcīgi. Laika matrica tev tik un tā kopumā palīdz pieņemt labākus lēmumus par to, kā efektīvāk pavadīt savu laiku.

3. Padari savas komandas labsajūtu un attīstību par vienu no savām svarīgākajām prioritātēm. 

Būt produktīvam vadītājam nenozīmē pašam padarīt visus darbus. Milzīga daļa darba ir palīdzēt komandai mācīties, augt un sasniegt viņu potenciālu. Tās ir lietas, kas palīdzēs viņiem darbu veikt kvalitatīvi, apgūt jaunas prasmes, uzturēt viņu entuziasmu nākt uz darbu un neatstāt viņus iestrēgušus un pārgurušus nebeidzamu darbu dzirnavās. 

Protams, vienmēr ir arī melnie vai nepatīkamie darbi, kuri ir jāizdara. Ja izlem tos deleģēt, pārliecinies, ka tavs vienīgais mērķis nav tikt no tiem vaļā, lai paspētu visu termiņos. Ņem vērā cilvēku intereses un personīgās izaugsmes mērķus. 

Protams, tev vajadzēs zināt, kādi ir tavu darbinieku mērķi. Pajautā viņiem par tiem individuālajās tikšanās reizēs, un, ja viņiem tādu vēl nav, palīdzi viņiem tādus uzstādīt. 

4. Pietiekami parūpējies par sevi. 

Pārāk bieži vadītāji savu labsajūtu un attīstību savā darbu sarakstā atstāj kā pēdējo. Ir daudz iemeslu, kāpēc tā notiek. Daudz vadītāju uzskata, ka ir cēli citu cilvēku un savas komandas vajadzības likt priekšā savām. Vai varbūt daži nevēlas izskatīties kā slaisti, tāpēc viņi darbam ziedo savu brīvo laiku, ko varētu pavadīt ejot pusdienās ar draugiem, uz sporta zāli vai apgūstot jaunas prasmes. 

Ja tu regulāri savam darbam atdod enerģiju, to nekad neatjaunojot, tu attapsies izdedzis un neefektīvs. Tā vietā nākamajā individuālās tikšanās reizē aprunājies ar savu vadītāju par savu mācību mērķi un pārdomā to, kā tu vari strādāt pie saviem galvenajiem enerģijas avotiem: miega, atpūtas, ēšanas, kustēšanās un attiecībām.

5. Regulāri velti laiku, lai pārskatītu un ieplānotu savus 3 līdz 5 svarīgākos uzdevumus (un tad sakārto pārējos darbus ap tiem). 

Var skanēt intuitīvi pretēji: pavadīt vairāk laika plānošanai, ja tu jau tā esi tik aizņemts, ka nevari paveikt vissvarīgākos darbus. Pētījumi saka, ka, ja svarīgās lietas tiek plānotas, pastāv lielāka iespēja, ka tās tiešām tiks sasniegtas. Izmēģini šo procesu.  

  • 30 minūtes nedēļā: identificē 3 līdz 5 svarīgākās lietas, ko vari darīt, lai nākamajā nedēļā strādātu pēc iespējas efektīvāk. Apsver tos savus mērķus, kuri var palīdzēt tev būt labākam komandas vadītājam, un sev svarīgas aktivitātes, piemēram, sports. Ieplāno šīs prioritātes savā kalendārā nākamajai nedēļai. 
  • 10 minūtes dienā: pārskati savu progresu un pielāgo darbus kalendārā, kā nepieciešams. Pat ar vislabākajiem nodomiem var gadīties, ka uzmanību novērš ugunsgrēki, kas nav tavā darbu sarakstā, vai kāds uzdevums prasa vairāk laika, kā paredzēji. Šī ir tava iespēja atkārtoti apzināties, apņemties un ieplānot laiku tam, kas ir svarīgi. 

Tiklīdz laiks svarīgākajām lietām ir ieplānots, tu vari pārējo laiku kalendārā piepildīt ar sapulcēm, lūgumiem, e-pastu atbildēšanu un citiem darbiem. Uzdevumiem, kas ir svarīgi un steidzami, bet neiekļūst tavā TOP 5 svarīgāko uzdevumu sarakstā, tu vari apsvērt pielietot “būs gana labi arī šādi” pieeju, neveltot tiem visus 100% laika, bet izdarot tos pietiekami labi, lai veltītu pārējo laiku svarīgākajām prioritātēm. 

6. Runā par savām svarīgākajām prioritātēm ar pārējiem. 

Kad dalies ar savām prioritātēm, var notikt vairākas labas lietas: jums ar kolēģiem var būt saskaņotāki mērķi, veidojas vairāk atbildības par savu svarīgāko darbu (ja pateici skaļi, tu centies vairāk, lai to patiesi paveiktu), un citi var aizņemties no tevis līdzīgu fokusu savā darbā. 

  • Tavs vadītājs: Pat ja zini, kas ir nozīmīgi tavam vadītājam, ir vērts regulāri pārliecināties, ka darbojaties saskaņā. Izmēģini ik nedēļu savam vadītājam aizsūtīt savas galvenās prioritātes. Kad vadītājs iedod tev jaunu uzdevumu, noprecizē, vai tam būtu jākļūst par tavu prioritāti. Ir svarīgi, lai vadītājs saprot, kas ir darbi, ar ko pašlaik strādā, un kā tev palikt uz pareizā ceļa. Piemēram, “Es vēlos pārliecināties, ka es pareizi salieku prioritātes. Līdz kuram laikam šis jāpaveic? Man ir arī divi nozīmīgi projekti un man būtu jāizmaina termiņi, ja es šim uzdevumam ķertos klāt uzreiz.”
  • Citi vadītāji: Tu nevēlies izvirzīt savu projektu par galveno prioritāti, lai atklātu, ka cita komanda, kura jums piegādā būtisku daļu projekta, ir aizņemta un fokusējas uz ko citu. Daloties ar savām prioritātēm, lūdz, lai citi vadītāji pastāsta arī savas. Tā tu uzzināsi jaunas idejas mērķiem un izpratīsi lielo bildi un prioritātes dažādu komandu kontekstā. 
  • Tava komanda: Pārliecinies, ka ikviens tavā komandā zina jūsu galvenās prioritātes. Pēc tam ļauj viņiem fokusēties uz šīs lietām un atbilstoši plānot (tas palīdzēs izvairīties no krīzēm), pietaupot viņiem nesvarīgu darbu un iedrošinot viņiem uzdot tev un citiem jautājumus par tādiem darbiem, kas novērš uzmanību no galvenās prioritātes. Kad šim patiešām jābūt paveiktam? Kā tas palīdzēs mums sasniegt komandas galvenos mērķus? Vai šī patiešām ir svarīgākā lieta, uz kuru mums pašlaik koncentrēties? 

7. Izdomā, kā pateikt nē lūgumiem, kas neefektīvi tērē tavu laiku. 

Ja pēc dabas esi izpalīdzīgs cilvēks (daudz vadītāju tādi ir), tu vari apjaust, ka ir grūti pretoties kolēģu lūgumam palīdzēt. Galu galā, ja teiksi jā, otrs cilvēks būs apmierināts. Tu būsi izrādījis labo gribu. Tu jutīsies nozīmīgi un iesaistīti. Bet, ja sāksi pārāk bieži teikt jā, tu zaudēsi kontroli pār savu laiku un efektivitāti. 

Ir daudz veidu, kā pateikt nē, nekļūstot par nekauņu. 

  • Pozitīvā balss tonī pasakies par lūgumu. “Paldies, ka lūdz palīdzību, tas skan pēc interesanta projekta,” tas pauž cieņu un mazliet mīkstina gaisotni atteikumam, kas sekos. 
  • Izskaidro lūguma ietekmi un tevi un tavu komandu. “Mums nākamotrdien ir svarīgs termiņš, un šis lūgums mūsu spēju pabeigt darbus laikā, kavēs par vairākām dienām.” Bieži vien palīdzības lūdzēji neapzinās, kas likts uz spēles vai mainīsies, ja viņu lūgums tiks izpildīts. 
  • Ja vari, piedāvā risinājumus. Ja tev nav laika izpildīt lūgumu, vai tev ir zināms kāds, kurš varētu? Varbūt tavs kolēģis varētu to paveikt, ja tu viņam nedaudz palīdzētu? Tavas idejas var būt noderīgas. 
  • Kad tev ir kārdinājums teikt jā, palūdz mazliet laika apdomāties. Vienkāršs: “Vai es varu atbildēt šajā pēcpusdienā?” var paglābt tevi no atbildes, ko vēlāk nožēlosi. 

8. Regulāri izvērtē savu laika plānošanas sistēmu. 

Ikreiz, kad mainās tava organizācija vai tava komanda pabeidz nozīmīgu projektu, tavas prioritātes (kas ir svarīgi un kas steidzami), gandrīz vienmēr arī mainās. Izmanto augstāk aprakstītos soļus, lai atkārtoti nokalibrētu, kas ir svarīgi pašlaik, un kas turpmāk vairs nav svarīgi.

Kā uzlabot produktivitāti?

Informācijas daudzums, ko ik dienu saņemam dažādos informācijas kanālos, ir milzīgs. Paziņojumi telefonā, e-pasti un kolēģu pieprasījumi. Ikviena ziņa novērš mūsu uzmanību un pieprasa tūlītēju rīcību. Šis informācijas daudzums apdraud mūsu spēju skaidri domāt un pieņemt gudrus, pārdomātus lēmumus par to, kas ir svarīgi. Visu dienu steidzoties reaģēt uz mazajiem darbiņiem, lielās un svarīgās lietas bieži paliek pusdarītas vai neizdarītas. Šādā situācijā aktuāls ir jautājums, kā uzlabot produktivitāti un neļaut nesvarīgajiem darbiem aprakt Tevi dzīvu?

Kas ir produktivitāte?

Produktivitāte, saukta arī par ražīgumu, ir attiecība starp saražoto produktu un šim mērķim patērētajiem resursiem. Tā kā mēs, cilvēki, neesam ražojošas iekārtas fabrikā, tad attiecinājumā uz cilvēku – darba ražīgums ir darba daudzums, kuru darbinieks paveic kādā laika posmā. To var mērīt gan nosakot, cik daudz darba paveikts vienā laika vienībā, gan cik daudz laika tiek patērēts darba uzdevuma paveikšanai. Citiem vārdiem:

Produktivitāte ir mana spēja paveikt kādu uzdevumu ar man piešķirtajiem resursiem. Jo vairāk uzdevumu es paveicu noteiktā laikā, vai jo mazāk laika es patērēju vienam uzdevumam, jo augstāka ir mana produktivitāte.

Praktisks piemērs, ja mans uzdevums ir mainīt ģitārām stīgas, tad, jo vairāk ģitāru ar nomainītām stīgām vienas stundas laikā, jo augstāka ir mana produktivitāte. Tāpat var mērīt, cik daudz laika aizņem nomainīt stīgas vienai ģitārai. Jo mazāks laiks patērēts uz vienu nomaiņu, jo augstāka produktivitāte.

Produktivitāte darbavietā

Reti kuram no mums darbs ir tik elementārs kā ģitāras stīgu mainīšana. Mēs dzīvojam zināšanu laikmetā, un tāds ir arī mūsu darbs, zināšanās balstīts. Tas prasa prāta piepūli, radošumu un daudz kompetenču. Darba vidē mums nepieciešams demonstrēt labas laika plānošanas prasmes, spēju orientēties tehnoloģijās, rast risinājumus un pieņemt lēmumus, analizēt un pētīt, spēju prioritizēt uzdevumus, uzstādīt mērķus, pielietot radošuma metodes, efektīvi komunicēt un empātiski klausīties, sniegt atgriezenisko saiti. Tam visam pa virsu stresa menedžments un savu emociju kontrole. Sarakstu varētu turpināt bezgalīgi.

Grāmata „5 izvēles: Ceļš uz neparastu produktivitāti”

Pirms pāris gadiem FranklinCovey eksperti sarakstīja grāmatu par produktivitāti 21. gadsimtā. Ja iepriekš produktivitāte primāri saistījās ar laika plānošanu, tad šobrīd, 2020. gadā, tai būtu jākoncentrējas uz uzmanības un enerģijas plānošanu. Šāds skatupunkts izmaina cilvēku, komandu un organizāciju spēju sasniegt rezultātus, jo ļauj pieņemt patiešām būtiskus lēmumus, kā ieguldīt savu laiku, uzmanību un enerģiju. FranklinCovey komanda saskaņā ar šo grāmatu izstrādājuši arī treniņu, kas palīdz savā dzīvē regulāri veikt 5 izvēles, kas paaugstina viņu produktivitāti, vienlaikus nepieļaujot izdegšanu. Tieši pretēji, jūtot augstāku iesaisti un sajūtu, ka patiesi nozīmīgais tiek sasniegts. 

Grāmatā autori dalās ar 5 fundamentāliem padomiem, kā izvairīties no traucēkļiem un kā pievērst savu uzmanību visvarīgākajiem mērķiem mūsu dzīvē. „5 izvēles” ir laika plānošanas grāmata 21. gadsimta cilvēkam – tā paaugstina cilvēku, komandu un organizāciju produktivitāti un ņem vērā tehnoloģiju klātbūtni mūsu ikdienā. Tā dod rīkus, lai izlemtu, kā investēt savu laiku, uzmanību un enerģiju lietās, kuras ir patiešām svarīgas. 

Kā uzlabot produktivitāti?

1. izvēle: Rīkojies ar svarīgo, nereaģē uz steidzamo

1. izvēle ir saistīta ar spēju izdarīt efektīvas izvēles. Mūsdienu pasaule mums piedāvā arvien vairāk dažādas iespējas sava laika un enerģijas izšķiešanai. Rīkojies ar svarīgo, nereaģē uz steidzamo nozīmē definēt un noteikt prioritātes, lai koncentrētos uz aktivitātēm, kas sniedz lielu pievienoto vērtību ilgtermiņā, nevis nebūtiskām nodarbēm. Šī izvēle plašāk paskaidro, kā neirobioloģija un smadzeņu uzbūve ietekmē mūsu ieradumus un uzvedības, un kā tās varam mainīt, lai izvēlēto labāk. Kā instruments te tiek piedāvāta „Laika matrica”. Tā konceptuāli atspoguļo domāšanas veidu un palīdz apzināti pieņemt lēmumus par to, kā tērējam laiku. Praktiski tā 4 kvadrantos sakārto svarīgās un steidzamās lietas. Šī matrica lieliski ilustrē, kā cilvēki pavada savu laiku un velta uzmanību un enerģiju uzdevumiem un darbiem.

2. izvēle: Tiecies pēc izcilā, nesamierinies ar parasto

Arī šī izvēle saistīta ar spēju izdarīt izvēles. Taču šajā gadījumā runa ir par lomām. Ik dienas mēs pildām vairākas lomas gan profesionālajā, gan personīgajā dzīvē. Esam vadītāji, kolēģi, vecāki, draugi, kāda interešu kolektīva dalībnieki, ģimenes locekļi, utt. Skaidri nodefinējot vēlamos rezultātus savās profesionālajās un personīgajās lomās, ir iespējams iegūt virzienu un motivāciju, lai sasniegtu savus visambiciozākos mērķus. Cilvēki, kuri sasniedz ambiciozus mērķus un izcilību, vakarā dodas gulēt ar gandarījuma un gūto panākumu sajūtu. Tādēļ lai spētu efektīvi izvērtēt savas ikdienas aktivitātes, ir būtiski definēt katras savas dzīves lomas mērķi. Šis paradums piedāvā instrumentus, kā to izdarīt.

3. izvēle: Plāno lielos akmeņus, nešķiro granti

Šī izvēle ir cieši saistīta ar uzmanību. Lielākā daļa no mums ir redzējusi Lielo akmeņu analoģiju, kas vislabāk raksturo, ko nozīmē „nešķirot granti”. Tā saka, ka, ja sāksi ar Lielāko akmeņu likšanu traukā, varēsi tiem apkārt sabērt mazos, taču, ja darīsi otrādi, lielajiem vietas nepietiks. Līdzīgi ir ar taviem dzīves uzdevumiem. Ja savu kalendāru aizplānosi ar mazajiem un nesvarīgajiem uzdevumiem, lielajiem neatliks vietas. Pastāvīga galveno uzdevumu plānošana notur fokusu un veicina, ka šie uzdevumi ir saskaņā ar vēlamajiem rezultātiem. 3. izvēle piedāvā procesu, kā plānot savu dienu un nedēļu, lai ilgtermiņā sasniegtu visaugstākos rezultātus personīgajā un profesionālajā jomā un neslīktu sīkos un nesvarīgos darbos.

4. izvēle: Pārvaldi tehnoloģijas, neļauj tām pārvaldīt sevi

Arī šī izvēle ir saistīta ar uzmanības noturēšanu uz svarīgāko. Tehnoloģijas uzdevums ir atbalstīt mūsu darbu, nevis traucēt to. Lai mēs ikdienā spētu fokusēties uz rezultātu sasniegšanu, ir ļoti svarīgi izveidot e-pastu, uzdevumu, kalendāra, piezīmju un kontaktu organizēšanas procesu. Šī izvēle piedāvā konkrētus rīkus, lai tu spētu tehnoloģijas izmantot savā labā.

5. izvēle: Uzturi savu aizrautību, neizdedz

Šī izvēle ir tiešā veidā attiecināma uz enerģijas menedžmentu. Tavu mentālo enerģiju uz priekšu dzen divas lietas: spēcīga misijas apziņa un tavs fiziskais ķermenis. Ja ar pirmo no šiem tu strādā iepriekšējās izvēlēs, tad 5.izvēle palīdz uzturēt labā kārtībā tieši tavu fizisko ķermeni. FranklinCovey ir pārliecināti, ka ir 5 enerģijas dzinēji, kas palīdz atjaunoties un uzturēt ilgtspējīgu fizisko enerģiju. Šie dzinēji ir: kustēšanās, ēšana, miegs, atpūta un attiecības. Lai ikdienā nodrošinātu sevi ar pietiekamu enerģijas daudzumu, ir nepieciešams pastāvīgi atjaunoties visās no šīm jomām. Šī izvēle sniedz rīkus, lai izveidotu plānu, kas palīdzēs uzturēt ķermeņa, garīgo, fizisko, emocionālo un intelektuālo enerģiju.

Plašāk par „5 izvēlēm” un to, kā uzlabot produktivitāti

Ja zini, ka produktivitāte ir joma, kurā vēlies sasniegt uzlabojumus, piedāvājam risinājumus.

  1. Piesaki treniņu „5 izvēles izcilu rezultātu sasniegšanai” savā organizācijā. Izmēģini praktisku darbu pie 5 izvēlēm un ievies tās savā dzīvē! Treniņu vada sertificēts FranklinCovey treneris un dienas laikā ne tikai apgūsi mācību saturu, bet arī saņemsi lieliskus mācību materiālus, ar kuriem strādāt arī pēc treniņa beigām.
  2. Lai sekmīgi ieviestu izvēles savā dzīvē, lasi grāmatu „5 izvēles”.

5 jautājumi, kurus uzdot sev, lai tevis organizētās sapulces būtu produktīvākas

Lai varētu atbildēt uz šiem jautājumiem, iespējams, dažas minūtes vajadzēs padomāt, taču tādā veidā Tu izvairīsies no sapulcēm, kuras patērē laiku, bet nedod nekādu rezultātu. Tevis organizētās sapulces kļūs produktīvākas.

1. Kāds ir sapulces mērķis?

Ja nespēj ātri un skaidri atbildēt uz šo jautājumu, padomā, kāpēc? Ir ļoti vienkārši sasaukt sapulci, lai “kaut ko izdarītu”, īpaši, ja neesi sev skaidri definējis uzdevumu vai vēlies pavirzīt projektu uz priekšu, bet neesi drošs, kā. Ja tu mēdz tā darīt, atvēli laiku, lai izdomātu un definētu iespējamos nākamos soļus projektā, pirms izsludini kārtējo sapulci. Ja nezini kā to izdarīt, pajautā vadītājam vai savam mentoram.

Iespējams, tikšanās mērķis ir pilnīgi skaidrs. Piemēram, tev vajag pieņemt lēmumu, vai noskaidrot nepieciešamo informāciju, lai pieņemtu tādu, izplānot projektu, vai vienkārši pārliecināties, ka visi ir “uz vienas lapas”. Varbūt Tu vēlies panākt komandas kopības sajūtu – celt komandas identitāti (nosvinot kādu labi paveiktu darbu), atrisināt kādu nesaprašanos vai apmainīties zināšanām.

Jebkurā gadījumā – mērķa identificēšana tev palīdzēs skaidri saprast, ko no sapulces vēlies panākt, un kā sapulci novadīt. Tu iegūsi acīmredzamu progresu.

2. Vai ir kāds cits veids, kā panākt efektīvu darba rezultātu nesasaucot sapulci?

Ja tavs mērķis ir noskaidrot idejas vai vari palūgt visiem tās sarakstīt Google dokumentā, tādējādi atrisinot jautājumu bez papildus tikšanās? Ja tev ir vajadzīga neliels daudzums informācijas vai tikai apstiprinājums, lai turpinātu darbu, vai sarakste un zvans to var atrisināt? Vai komanda var sniegt atbildes e-pasta formātā, ja, piemēram, tev ir vajadzīga atgriezeniskā saite? Pat ja šīs alternatīvas var prasīt vairāk laika tev, tās joprojām var būt efektīvas, ja lieki netraucē tavas komandas darbu.

Protams, paturi prātā, ka sapulces ļauj cilvēkiem runāt un papildināt idejas tā, kā e-pastu sarakstēs tas nav iespējams, tādēļ,  ja tev vajadzīga stratēģiska iesaiste, organizē sapulci. Sanāksmēs var novērot arī kolēģu ķermeņa valodu, balss intonāciju, kā arī sniegt visiem dalībniekiem identisku informāciju, samazinot iespējamību, ka kāds ko pārprot vai vēlāk aprunā. Sapulces ir svarīgi izmantot arī tad, ja jāpaziņo kādas izmaiņas uzņēmumā.

3. Ko man aicināt uz sapulci?

Vispirms izvērtē katra dalībnieka klātbūtnes nepieciešamību konkrētajai sapulcei. Kuram ir jāierodas, lai darbu varētu izpildīt? Kuru tu gribētu aicināt, taču viņa klātbūtne nav kritiski svarīga, lai projekts izdotos? Tu droši vien nevēlies sapulcē pārāk daudz dalībnieku, bet noteikti ir kāds, kuru vēlies uzaicināt. Piemēram, kāds aktīvāks darbinieks, kolēģis no cita departamenta, kurš vienmēr ģenerē vērtīgas un labas idejas, var piešķirt sapulcei lielāku vērtību.

Atceries, ka katru reizi, kad organizē tikšanos, tu novērs tās dalībniekus no viņu tiešajiem darba pienākumiem, lai izklāstītu to, kas svarīgs tev. Pirms aicini kādu uz sapulci, izvērtē:

  • Ko viņš iegūs atnākot uz tavu sapulci?
  • Vai viņam šobrīd ir laiks? Vai arī tuvojas kādi izpildes termiņi, kurus nevar atlikt?
  • Vai mans sapulces plāns respektē viņa laiku un prioritātes?

Ja neesi pārliecināts par kāda vai kādu dalībnieku nepieciešamību atrasties sapulcē, laicīgi pajautā viņu domas un dod iespēju izvēlēties apmeklēt sapulci vai nē.

4. Vai pirms sapulces man ir jāsagatavo papildus materiāli? 

Pēdējais, ko tu vēlies, ir cilvēku grupa, kas sēž ap galdu vai pie prezentācijas slaidiem un saprot, ka kaut kas trūkst, lai no sapulces iegūtu vēlamo. Ir vērts pajautāt – vai man ir visa nepieciešamā informācija, lai noturētu pēc iespējas produktīvāku sapulci? Piemēram, tu vēlies noskaidrot kolēģu viedokli par potenciālo pārdošanas plānu. Vai visiem sapulces dalībniekiem ir zināmi jaunākie tirgus trendi, lai sniegtu pamatotu viedokli? Ja nē, sagatavo informāciju, kuru laicīgi nosūti sapulces dalībniekiem, lai viņi varētu sagatavoties.

5. Kā es varu veicināt sapulces dalībnieku iesaisti jau pirms tikšanās?

Ja gatavojoties sapulcei saproti, ka vari tās dalībniekus informēt par gaidāmo jau laicīgi, tu visdrīzāk iegūsi lielāku iesaisti, noturēsi īsāku tikšanos vai arī abus kopā.

Lai nepavadītu pirmās 10 sapulces minūtes cenšoties sagatavot tās dalībniekus vai izklāstot sapulces plānu, nosūti to kādu laiku pirms tikšanās un atklāj galvenās tēmas, par ko plāno runāt. Piemēram:

“Sveiciens visiem! Otrdienas sapulcē mēs pārrunāsim plusus un mīnusus jaunajam pārdošanas plānam. Zemāk varat apskatīt jautājumus, par kuriem iesaku padomāt pirms sapulces. Atbildes pārrunāsim sapulces pirmajās 10 minūtēs. Ja kādam ir kādi papildus jautājumi, droši tos pievienojiet sarakstam!”

Tādējādi dalībnieki jau sapulces sākumā varēs dalīties ar pārdomātu viedokli, nevis uz vietas apstrādāt informāciju un sniegt nepārdomātu atbildi. Šādā paziņojumā noteikti iekļauj arī sapulces mērķi un plānu, kā arī pievieno nepieciešamo informāciju, ja tāda vajadzīga gatavošanās procesam.

Cik ilgs laiks nepieciešams un kā izveidot paradumu? 

Kā izveidot paradumu? Varbūt, ka izlēmi, ka ir pienācis laiks atbildēt uz e-pastiem konkrētos laika logos, regulāri sniegt un lūgt atgriezenisko saiti vai labāk plānot sapulces. Tu apņēmies. Tev ir pārliecība. Tev ir tikai viens jautājums: Cik ilgi Tev vajadzēs sevi kukuļot ar šokolādi un līmlapiņu atgādinājumiem uz sava galda, līdz jaunais paradums tiešām būs kļuvis par paradumu?

21 diena, Tu saki? Lēnāk pār tiltu…

Ja Tev prātā ienāca vārdi “21 diena”, Tu esi upuris bieži izmantotam un ievazātam laika novērtējumam. Vismaz tā apgalvo grāmata, ko sarakstījis psihologs Jeremy Dean “Making Habits, Breaking Habits: Why We Do Things, Why We Don’t, and How to Make Any Change Stick”. Šajā grāmatā autors ienirst paradumu veidošanās pētījumā, un apgalvo, ka standarta atbilde “21 diena”, kas bieži vien tiek parādās internetā un pašpalīdzības grāmatās, darbojas tikai attiecībā uz relatīvi vienkāršiem paradumiem, piemēram, izdzert glāzi ūdens pirms brokastīm. 

Bet kāds ir reāls laika daudzums? Garlaicīgā, bet loģiskā atbilde ir tāda, ka tas variē un to ietekmē daudz faktoru. Nesenā pētījumā, ko autors citē grāmatā, cilvēkiem bija nepieciešams sākot no 18 līdz pat 254 dienām, lai veiktu izmaiņas savā ēdienkartē vai vingrošanas paradumos, piemēram, apēst augli katrā pusdienu maltītē vai no rīta uztaisīt 50 vēder presītes. Vidējais rādītājs bija 66 dienas. 

4 padomi, kā pieturēties pie paraduma

Tu, iespējams, esi ilgākā paraduma ieviešanas piedzīvojumā, kā plānoji. Bet neļauj tam sevi apturēt. Šie 4 padomi, kas izriet no pētījuma, var tev palīdzēt. 

1. Sadali lielus paradumus nelielos un konkrētos mērķos.

Ir ļoti kārdinoši ieviest lielas izmaiņas kādā paradumā vienas dienas laikā, bet teju neviens no mums nespēj to paveikt. Sāc ar mazumiņu. Piemēram, tā vietā, lai teiktu, ka atbildēsi uz ikvienu e-pastu 24 stundu laikā, tu varētu sākt ar 20%. Ja neizdodas, samazini apjomu uz 10%, ja izdodas, palielini uz 30% (un pēc tam uz 40%, 50%, 60% utt., līdz sasniedz 100). 

2. Izdomā uzvedības, kas aizstāj veco.

Daudz cilvēku iekrīt lamatās. Viņi izdomā, ka nedrīkst vairs domāt par kādu lietu vai nedrīkst to darīt, bet nedod sev neko citu, uz ko koncentrēties tā vietā. 

Pieņemsim, ka mēģini samazināt laiku, ko pavadi skrullējot sociālos tīklus. Kad Tevi piemeklē vēlme paskrullēt tā vietā, lai to apspiestu (“Es tagad nevēršu vaļā Facebook!”), kas ironiski padara vecā paraduma atmešanu vēl grūtāku, izmēģini to aizvietot ar citu uzvedību. Piecelies, lai piepildītu sev glāzi ūdens. Veic pāris staipīšanās vingrinājumu. 

3. Domā “ja…, tad” kategorijās.

Tu neizbēgami saskarsies ar šķēršļiem, cenšoties izveidot paradumu. Kāpēc neapdomāt, kādi tie varētu būt, un ko tu darīsi, lai tos pārvarētu? Šī mentālā sagatavošanās var nākt tev par labu. 

Piemēram, tu saki sev: “Ja es pieķeru sevi gultā, domājot, ka šeit vēl 5 minūtītes pavārtīšos tā vietā, lai celtos un dodos skriet pirms darba, tad es iztēlošos sevi sēžam pie galda pretīgu un noskumušu, jo man nav sanācis pasportot.” Tā vietā, lai atliktu savu modinātāju, tevis sagatavotais mentālais attēls var palīdzēt līst laukā no gultas. 

4. Nekrīti izmisumā, ja kādu dienu izlaid.

Daži cilvēki tik ļoti pārdzīvo to, ka ir izlaiduši vienu dienu, ka viņi pilnībā padodas. Pētījumi rāda, ka topošā paraduma atkārtošana ik dienu ir vissvarīgākā šī paraduma izveidošanai, taču tie saka arī to, ka vienas dienas izlaišana neietekmēs tavus ilgtermiņa panākumus. Nešausti sevi pārāk daudz. Tā vietā koncentrējies uz to, lai nākamajā dienā tu izdarītu plānoto.

Mērķu sasniegšana: Sastādi rīcības plānu

Ir liela atšķirība starp sapņiem par došanos uz Parīzi un reāla plāna izstrādāšanu, kā sakrāsi pietiekami daudz naudas, paņemsi atvaļinājumu un izplānosi ceļojumu. Ar mērķiem ir tāpat. Mērķu identificēšana ir tikai pirmais solis. Izmanto zemāk sniegtos padomus, lai izdomātu, kā sasniegsi savus mērķus. 

Paralēli redzēsi arī piemēru, kā viens konkrēts mērķis var tikt pārvērsts rīcības plānā. Paturi prātā, ka šī pieeja ir visefektīvākā, kad runa ir par lielākiem mērķiem (tādiem, kuru īstenošanai nepieciešams vismaz mēnesis). Un atceries, ka šī ir tikai viena no pieejām, kādu vari īstenot. 

1. Sāc ar SMART.

Pirms sastādi rīcības plānu, ir svarīgi, lai mērķis, ko izvēlējies, ir konkrēts, izmērāms, iespējams, nozīmīgs un laikā definēts. Paturi prātā, ka reizēm mērķu uzstādīšana ir iteratīvs process, piemēram, vispirms tu noteiksi termiņu kādam no mērķiem un laika gaitā, piedzīvojot un uzzinot vairāk, sapratīsi, ka to nepieciešams palabot. 

  • Izmantosim Lienes Brūniņas piemēru. Viņa ir nelielas klientu partneru komandas vadītāja. Viņas komandai klājas labi, un viņas vadītāja ir palūgusi sastādīt manuāli – plānu, kā ātrāk un veiksmīgāk komandā uzņemt jaunos klientu partnerus. Šo plānu paredzēts izmantot visā organizācijā. Viņa piekrīt, ka tas palīdzēs ietaupīt vērtīgu laiku, kas pašlaik tiek pavadīts, darbiniekus individuāli apmācot. Tāpat tas palīdzēs fiksēt labākos pieredzes stāstus un integrēt tos strauji augošās organizācijas plānos. Viņai nav skaidrs, tieši cik daudz laika prasīs šī darba paveikšana vai cik ilgu laiku tam vajadzētu prasīt, jo viņa to nekad iepriekš nav darījusi. Viņa lūdz palīdzību personāla vadītājai, kura pie šādiem manuāļiem ir strādājusi pirms tam. 
  • 1.jūlijā, balstoties uz to, ko viņa uzzināja no personāla vadītājas, un viņas esošo darbu daudzumu, Liene definēja šādu SMART mērķi: Līdz 31.decembrim pabeigt gala uzmetumu 50 lappušu garam klientu apkalpošanas pārstāvja treniņa manuālim, kuru apstiprina personāla vadītāja un klientu panākumu viceprezidents. 

2. Nosaki, kā Tu mērīsi rezultātus.

Reizēm ir acīmredzami, kā mērīt progresu un rezultātu, kas rodas, strādājot uz mērķi, piemēram, gadījumos, kad centies sasniegt konkrētus pārdošanas mērķus. Citreiz tas ir mazāk acīmredzams, piemēram, gadījumos, kad vēlies mainīt uzvedību vai pabeigt projektu, kuram ir subjektīvi vērtēšanas kritēriji. Neatkarīgi no tā, tev ir nepieciešama kāda atzīme vai latiņa. Kā gan citādi tu zināsi, ka tavs smagais darbs tiešām atmaksājas? 

  • Lienes veiksme ir atkarīga no personāla vadītājas un viceprezidenta apstiprinājuma. Tomēr viņa redz potenciālu, mērīt tā ietekmi, arī pēc tam, kad to sāks lietot. Viņa sāk ar to, ka mēra laiku, cik nepieciešams, lai apmācītu vienu klientu apkalpošanas partneri un jautā citiem komandu vadītājiem, cik daudz laika tas aizņem viņiem. Tā viņa nosaka organizācijas vidējo laika rādītāju. Viņa plāno šo laiku salīdzināt ar laiku, kas tiks izmantots pēc tam, kad tiks uzsākta manuāļa lietošana. Piedevām viņa nevar sagaidīt, vai būs redzami uzlabojumi klientu apmierinātības anketās pēc manuāļa izmantošanas, jo Liene cer, ka tas palīdzēs stiprināt klientu apkalpošanu visā organizācijā. 

3. Gūsti apstiprinājumu no vadītāja un citām svarīgām iesaistītajām pusēm.

Tu nevēlies uzsākt aktīvu darbu pie mērķa un pēc mirkļa atklāt, ka tavs vadītājs vai kāds cits, kuram ir liela ietekme pār tavu darbu, nedomā, ka šis mērķis vispār ir nozīmīgs. Paņem savu SMART mērķi līdzi uz nākamo tikšanos ar vadītāju un pārrunā to ar jebkuru cilvēku, ar kuru tev vajadzēs sadarboties. Iegūsti viņu atgriezenisko saiti. 

  • Ideja manuālim nāca no vadītāja, tāpēc Liene jūtas pārliecināta par tā prezentēšanu nākamajā tikšanās reizē. Liene pati uzstāda sev ekspektācijas par termiņu, taču ņemot vērā, ka iepriekš nav izstrādājusi manuāli, viņa paredz, ka var būt vajadzība termiņu pamainīt, ja gadījumā kas noiet greizi. Viņas vadītāja piekrīt, ka tas izklausās saprātīgi un apstiprina, ka arī viņa ir priecīga par projekta iznākumu.
  • Liene informē savu komandu par šo projektu, un izstāsta, ka viņai būs nepieciešana viņu iesaiste. Viņa arī skaidri pauž, ka idejas manuālim ir laipni gaidītas. 

4. Sadali savu mērķi mazākos sasniedzamos rezultātos. 

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki nespēj sasniegt mērķi ir tāds, ka tie ir ļoti, ļoti lieli. Īstenot divciparu pieaugumu pārdošanas rādītājos, izveidot pozitīvāku attieksmi vai sagatavot milzīgu atskaiti var šķist nepaceļami. Taču nekrīti panikā. Ikvienu lielu mērķi var sadalīt paceļamās daļās. Domā par katru no daļām kā nākamo pieturas punktu, kas palīdzēs tev noturēties uz izvēlētā ceļa. Šo pieturas punktu skaits ir atkarīgs no mērķa, ko izvēlējies. Parasti lieliem mērķiem, kuru īstenošanai vajadzīgi vairāki mēneši, ir 3 līdz 5 šādi pieturas punkti. 

  • Liene savu 6 mēnešu mērķi sadala šādās daļās:
    Līdz 31.decembrim pabeigt pirmo gala uzmetumu 50 lpp. garam klientu apkalpošanas manuālim, kuru apstiprina gan personāla vadītāja, gan viceprezidents.
    1. Paveikt izpēti.
    2. Izveidot detalizētu skeletu.
    3. Pabeigt pirmo uzmetumu un izsūtīt to pārējiem caurskatīšanai un labojumiem.
    4. Pārskatīt labojumu, iestrādāt tos un izsūtīt versiju gala apstiprinājumam.
    5. Pabeigt pirmo gala uzmetumu, kurš ir apstiprināts un saskaņots. 

Daži cilvēki jau šajā solī izstrādātajiem pietur punktiem pievieno termiņus. To noteikti var un vajag darīt, ja tas palīdz organizēties. To var darīt arī vēlāk, taču, ja projektu īsteno pirmoreiz un nav skaidrs, cik daudz laika tam būs nepieciešams, to var darīt jau šajā solī.   

5. Saraksti aktivitātes, kas nepieciešamas, lai sasniegtu katru no pietur punktiem. 

Turpini sava mērķa sadalīšanu mazākās daļās, uzrakstot konkrētas aktivitātes, kuras nepieciešams veikt, lai patiešām īstenotu katru no plāna punktiem. 

  • Liene savu pirmo pietur punktu “Veikt izpēti” sadala šādi:
    1. Satikties ar personāla vadītāju un viceprezidentu, lai pārrunātu un definētu manuāļa darbības lauku, kā arī viņu ekspektācijas pret to.
    2. Intervēt un novērot klientu apkalpotājus manā komandā, kas strādā zvanu centrā, kā arī vēl 4 komandās valstī, lai noskaidrotu labākos piemērus un klientu veiksmes stāstus, ko iekļaut manuālī.
    3. Atrast un salīdzināšanas nolūkā pārskatīt vismaz 5 klientu apkalpošanas treniņu manuāļus, kurus izmanto citas organizācijas. Vēlams, lai šos manuāļus ieteiktu viceprezidents un / vai personāla vadītāja.
    4. Veikt tiešsaistes izpēti par klientu panākumiem. 
  • Liene to pašu izdara ar pārējiem pietur punktiem, līdzīgi tos sadalot daļās. Tagad viņai ir pa soļiem sastādīts aktivitāšu plāns, lai sasniegtu viņas sākumā definēto mērķi. 

6. Termiņi, tikšanās un atgādinājumi.

Ir laiks ķerties pie kalendāra, noteikt, cik daudz laika prasīs katra pietur punkta īstenošana, un katram no tiem pievienot gala termiņu. Ja tas iespējams, ir labāk ieplānot vairāk laika darba veikšanai, īpaši, ja pirmoreiz strādā pie kāda uzdevuma izpildes. Negaidīti pavērsieni un šķēršļi visticamāk stāsies arī tavā ceļā, tāpēc ieplāno sev drošības buferi. 

Ja Tava mērķa īstenošanā ir iesaistīti arī citi cilvēki, padomā, kad tev būs nepieciešama viņu iesaiste un vai tev būs nepieciešamas tikšanās. Dažiem cilvēkiem patīk kalendārā ieplānot atgādinājumus, kas norāda par nākotnē veicamajām darbībām. Iesakām tos izmantot, ja šķiet, ka tie palīdzēs. 

  • Pēc tam, kad viņa ir caurskatījusi savu aktivitāšu sarakstu, Liene uzliek šādus termiņus:
    1. Pabeigt izpēti līdz 15.augustam.
    2. Sagatavot skeletu līdz 31.augustam.
    3. Pabeigt pirmo uzmetumu un izsūtīt to līdz 1.novembrim.
    4. Pabeigt labojumus un izsūtīt pēdējam apstiprinājumam līdz 1.decembrim.
    5. Pabeigt gala dokumentu līdz 31.decembrim. 
  • Pēc tam Liene izsūta uzaicinājumus uz tikšanās reizēm savas komandas dalībniekiem, kā arī citām 4 komandām, ieplānojot tās visa jūlija garumā. Tad viņa ieplāno tikšanās ar personāla vadītāju un viceprezidentu trešajā jūlija nedēļā, pieņemot, ka pirms tam nav vērts tikties, jo tā viņa tērēs viņu abu laiku ar nesvarīgiem jautājumiem, taču jūlija beigās spēs veidot kvalitatīvāku sarunu (un patīkami pārsteigs abus), jo būs tikusies ar klientu apkalpošanas speciālistiem un “bruņojusies” ar nozīmīgu informāciju.
  • Galu galā, viņa nojauš, ka grūtākais uzdevums būs rakstīt pašu manuāli, tāpēc viņa izvirza sev kvotu, 5,5 lappuses ik nedēļu starp 1.septembri un 1.novembri (50 lpp dalītas uz 8 nedēļām). Šīs kvotas viņa ieplāno sev kalendārā kā atgādinājumus. 

7. Pieņem apstākļus un šķēršļus.

Nepieņem, ka tiklīdz tev ir plāns, viss ies gludi. Vienmēr ir finanšu departaments, kam nepieciešama mūžība, lai caurskatītu budžetu, vai milzīgā konference, kurā jūsu organizācija vienmēr piedalās, un tā izsūc laiku un resursus tavu mērķu īstenošanai. Tu nevari ietekmēt visus apstākļus, bet tev vajadzētu pārdomāt, kādi šķēršļi vai pretestība varētu stāties tavā ceļā, un ko tu varētu darīt, lai tos novērstu, ar tiem tiktu galā. 

  • Liene paredz vairākus šķēršļus. Pirmkārt, viņa zina, ka ieplānot laiku ar dažādiem cilvēkiem būs izaicinājums, jo viņi strādā dažādās laika zonās. Viņa pārrunā šo jautājumu ar citiem komandu vadītājiem un lūdz viņu palīdzību: uzsvērt savām komandām, cik šis projekts ir nozīmīgs un līdz ar to viņu dalība Lienes rīkotajās sapulcēs. Viņa izsūta tikšanās uzaicinājumus laicīgi, mēnesi iepriekš, lai, ja nu kas, viņa varētu tās pārplānot, ja tāda nepieciešamība rastos. 
  • Otrs šķērslis, ko paredz Liene, ir viceprezidenta perfekcionisms. Liene izlemj, ka kopā ar viņu pirms projekta sākšanas veltīs vairāk laika, lai izprastu viņa ekspektācijas, kā arī plāno palūgt viņam labus paraugus, ko Lienei izmantot kā piemērus. Tāpat viņa sazinās ar draudzeni, kura lieliski pārlasa tekstus, un palūdz, vai viņa varēs pārskatīt teksta uzmetumu novembra beigās, pirms viņa izsūta to pēdējai saskaņošanai. 
  • Trešais potenciālais šķērslis ir Lienes pašas nepatika pret rakstīšanu. Uzmetuma izstrāde viņai būs izaicinājums. Tāpēc viņa izdomā sevi motivēt: katru reizi, kad viņa sasniedz iknedēļas kvotu, viņa sevi atalgos ar skaistām vakariņām kopā ar savu draugu kādā restorānā. 

8. Pieraksti savu plānu.

Tavam plānam nav jābūt akmenī cirstam. Patiesībā ir labāk par to domāt kā darbu, kas ir procesā. Taču pierakstīt to ir svarīgi, jo tas padara to īstu un taustāmu. Tas ir kā atskaites punkts, uz kuru var atsaukties mērķa sasniegšanas procesā, kā arī izmantot par piemēru citu mērķu uzstādīšanai. 

  • Liene izveido Google dokumentu, kurā ieraksta sevis definēto mērķi, un zem tā izklāsta visus pietur punktus. Šo dokumentu viņa plāno pārskatīti reizi nedēļā, veikt korekcijas, ja gadījumā rodas izmaiņas vai vajadzība mainīt termiņus. Šajā plānā viņa arī dokumentēs savu progresu. 

Mērķu uzstādīšana: galvenās atziņas

Mērķi darbojas, tāpēc, ka tie palīdz koncentrēt uzmanību, tie dod enerģiju, motivē un iedrošina mūs būt neatlaidīgiem, un piespiež sakārtot prioritātes. 

Taču, ja mērķi ir tik lieliski, kāpēc daudziem no mums ar to ir grūtības? Viens no iemesliem ir tas, ka labu mērķu uzstādīšana liek mums saskarties ar realitāti, apzināties, kas mēs esam un kā mēs pavadām savu laiku. Tas var būt ļoti neērti. Kurš gan vēlas atskārst, ka ir izšķērdējis pēdējo gadu, strādājot pie nevajadzīga projekta? Vai saprast, ka izvēlētais karjeras ceļš neved pie kārotā galamērķa? Vai ka komunikācijas prasmes nemaz nav tik labas, kā pašam licies? Ir daudz vieglāk ticēt, ka viss, ko līdz šim darījām, ir bijis labi. Tā rīkoties ir kā bāzt galvu smiltīs. 

Labāka par ignoranci ir skaidra apziņa, ka tu strādā pie tām lietām, kuras ir vissvarīgākās, un rezultāti sniedz gandarījumu. 

Brīdī, kad apņemies, ka uzstādīsi mērķus, kā izvēlēties īstos? Un kā pārliecināties, ka tu to sasniegsi? Šis raksts par individuālo mērķu sasniegšanu sniegs praktiskus padomus un ieteikumus, kā izvēlēties mērķus, kā tos definēt, kā izveidot rīcības plānu to sasniegšanai un padarīt par realitāti un rezultātā uzlabot savu dzīvi. 

Galvenās atziņas 

1. Izvirzi tādus mērķus, pie kuriem Tu vēlies strādāt.

Tu būsi daudz motivētāks tos sasniegt. iPad atklāšanās prezentācijā Stīvs Džobss aizrautīgi teica: “Šis ir vissvarīgākais darbs, ko esmu paveicis.” Vai Tev ir tāda pati sajūsma par mērķiem, pie kuriem strādā? 

2. Vienlaikus koncentrējies tikai uz dažiem mērķiem.

Ja vienlaikus fokusēsies uz vairākiem mērķiem, pastāv lielāka iespēja, ka zaudēsi fokusu un novirzīsies no mērķa. Kurš mērķis sniegtu vislielāko ietekmi? Izvēlies tādus, kas ir patiesi būtiski. 

3. Mērķu izvirzīšana lielā mērā nozīmē noteikt, ko nedarīt.

Ir simtiem, tūkstošiem, iespējams, simtiem tūkstošiem lietu, kuras tu varētu darīt rītdien. Skaidra mērķa uzstādīšana palīdz radīt filtru. Pajautā sev: “Vai tas palīdzēs sasniegt manus mērķus?” Ja nē, kādēļ to darīt? 

4. Mērķiem nevajag būt akmenī cirstiem.

Periodiski apstājies un izvērtē savu situāciju atkārtoti, lai pārliecinātos, ka Tavi mērķi vēljoprojām ir aktuāli. Ja ne, izmaini tos. 

5. Bez plāna, kā to sasniegt, mērķis ir bezjēdzīgs.

Ja vien Tu nesaskaldi savu mērķi nelielos, skaidros soļos, tu nezināsi, ko darīt, lai to īstenotu. Tas bieži vien noved pie prokrastinācijas un mērķa nesasniegšanas.

Izvēlies un definē savus galvenos mērķus

Vai doma par darba dzīves pierakstīšanu īsā saistošu mērķu sarakstā šķiet nospiedoša? Tā vajadzētu būt. Mērķu uzstādīšana nav vienkārša. Tas prasa izdomāt, kas ir patiešām svarīgi un veikt sarežģītas izvēles, kā arī veltīt daudz laika pārdomām un analīzei. Zemāk uzrakstītie soļi palīdzēs sākt šo procesu. 

1. Ideju fāze: radi iespējamos mērķus.

Mēs iesakām izvēlēties 3-5 ilgtermiņa mērķus un dažus īstermiņa taktiskos mērķus. No Tevis netiek sagaidīts, ka spēsi uzreiz šo sarakstu izveidot. Sāc ar ideju radīšanu. 

Velti vismaz 30 minūtes laika, lai apdomātu, kādas ir tava vadītāja vajadzības, kas ir tavas organizācijas vajadzības, kas patīk tev, kas ir tavas stiprās puses un ko tu vēlētos sasniegt savā karjerā. Pieraksti visu un jebko un neraizējies par frāzējumu, cik lieli vai mazi ir mērķi vai cik daudz mērķu tu pieraksti. Šie jautājumi palīdzēs iekustināt prātu: 

  • Kas ir tavas organizācijas galvenās prioritātes? 
  • Kas ir tavas komandas galvenās prioritātes? 
  • Kas ir tava vadītāja galvenās prioritātes? Kā tev savā lomā tās būtu jāatbalsta? 
  • Ko tev nozīmē un kā tu mēri panākumus? 
  • Kas ir tavi personīgie un darba/dzīves līdzsvara mērķi? 
  • Ko nozīmē izcils sniegums tavā lomā? 
  • Ko tev patīk darīt?
  • Kādas ir tavas stiprās puses?
  • Ko tu vēlētos sasniegt savā karjerā trīs mēnešu laikā, gada laikā, 5 gadu laikā? 

Noliec sarakstu malā un atgriezies pie tā pēc dienas. Palūkojies ar svaigām acīm un pievieno klāt idejas, ja tādas radušās. 

2. Noskaidro, kādi ir tava vadītāja mērķi.

Ir svarīgi saprast, ko vadītājs vēlētos, lai tu dari. Galu galā, ja vadītājs nav apmierināts ar tavu darbu, tavas iespējas kļūt veiksmīgam savā organizācijā ir vājas. Vēljovairāk, tavam vadītājam noteikti būs lielāka kopbilde par šo organizāciju un komandu, un viņš var citus cilvēkus novietot tavā lomā vai to pildīt pats. 

Šī saruna ar vadītāju ir nozīmīga, un tā ir arī iespēja ietekmēt vadītāja ekspektācijas par tevi un to, kā tu tiec vērtēts un novērtēts. Rūpīgi sagatavojies un pieej sarunai ar nopietnu attieksmi. Veic piezīmes un klausies vairāk nekā runā un pārjautā, ja kaut kas nav skaidrs. 

Šeit būs daži jautājumi, kurus vari jautāt sarunas laikā: 

  • Kāds ir manas lomas mērķis? 
  • Ja es nākamgad varētu fokusēties uz trim lietām, kuras tās būtu?
  • Kā tu vērtēsi manu sniegumu? 
  • Ko tev nozīmē: izcils sniegums? 
  • Kādi ir tavi komandas mērķi, un kā tie iegulst lielākā organizācijas mērķu bildē? 

3. Lūdz ieteikumus kādam, kurš pārzina tavu lomu.

Mēģini atrast vēl kādu savā organizācijā, kas ir veikuši vai veic līdzīgu lomu. Pajautā, kas bija viņu svarīgākās prioritātes, un kādēļ? Ko viņi tev ieteiktu? Pamēģini papildināt savu sarakstu ar jaunām idejām. 

4. Atgriezies pie saraksta un izņem no tā nesvarīgos mērķus.

Šobrīd tev visticamāk ir garš un plašs saraksts ar potenciālajiem mērķiem: sākot ar atvilktņu sakārtošanu, beidzot ar paaugstinājumu. Ej cauri katram ierakstam un jautā sev, vai un kāpēc tas ir patiešām svarīgi? Ko šis mērķis dod tev, tavam vadītājam, tavai komandai, tavai organizācijai? Kas notiks, ja mērķi sasniegsi? Kas notiks, ja nesasniegsi? Izsvītro visus mērķus, kuriem nevari izdomāt labu iemeslu, lai tos paveiktu. 

Ieteikums: Iesākumā visi palikušie mērķi šķitīs svarīgi. Tiec tam pāri, salīdzinot divus mērķus un jautājot: “Kāda būtu pasaule, ja šie mērķi tiktu sasniegti vai netiktu sasniegti?” Atbildes uz šo jautājumu bieži vien atklāj, kurš no mērķiem ir svarīgāks. 

5. Kategorizē pāri palikušos mērķus, un izlem, uz kuriem mērķiem vēlies koncentrēties.

Izej cauri atlikušajiem mērķiem, un meklē kopsakarības, saistības. Kā tu kategorizētu sarakstā atlikušos mērķus? Lai gan tam, iespējams, nav nozīmes, vai tavā sarakstā ir dažādu veidu mērķi, daži eksperti iesaka lūkoties pēc balansa. Te būs dažas pamata kategorijas, kurās profesionālie mērķi varētu iegulst: 

  • Snieguma mērķi: uz sniegumu orientēti mērķi, piemēram, sasniegt pārdošanas mērķi, izlaist jaunu produktu vai pabeigt atskaiti. 
  • Prasmju mērķi: mērķi, kas orientēti uz profesionālo prasmju uzlabošanu, piemēram, jaunas programmēšanas valodas apgūšana, prezentācijas prasmju uzlabošana vai padziļināta Excel izzināšana.
  • Uzvedības mērķi: mērķi, kas uzstādītu, lai izmainītu vai iedrošinātu citu uzvedību, piemēram, rītos celties 30 minūtes agrāk, darbā izrādīt vairāk pozitīvas attieksmes, sapulcēs izteikties biežāk. 

6. Kā nozīmīgu faktoru izvērtē savu dzīvi ārpus darba.

Padomā, kā tavi profesionālie mērķi ietekmēs tavu personīgo dzīvi. Pieņemsim, ka vēlies darbu prasīgākā vadības lomā, bet vienlaikus vēlies trenēties maratonam un adoptēt dvīnīšus. Atkarībā no tā, kāds cilvēks esi un kā tu strādā, tev var nākties pieņemt grūtas izvēles. Ja tu redzi potenciālus darba un privātās dzīves līdzsvara konfliktus, tev varētu nākties kādus no darba vai privātās dzīves mērķiem mazināt vai izņemt no saraksta. 

7. Izvēlies mērķus, kas ir ambiciozi, taču reālistiski.

Izej cauri mērķiem un uzdod sev atklātu jautājumu: 

vai tie atspoguļo to, ko tu sagaidi, ka spēj paveikt (t.i., vienkārši mērķi, ir viegli paredzēt, ka tu šos darbus veiksi tik un tā neatkarīgi no tā, vai tie būs tavi mērķi), vai ceri, ka varētu tos paveikt (t.i. tie ir ārpus tavas komforta zonas, tomēr tie ir iespējamības robežās). Izņem no saraksta mērķus, kas ir pārāk paredzami, droši vai pilnīgi neiespējami. 

8. Uzraksti atlikušos mērķus SMART formā.

Vai mērķi, ko izvēlējies, atbilst šiem pieciem kritērijiem? Ja nē, tas nekas. Piemēram, ja nevari mērķi objektīvi izmērīt, tas nenozīmē, ka tas ir nevērtīgs. Bet kopumā, tev var palīdzēt tas, ka mērķi atbilst šiem elementiem. 

  • Konkrēts: Vai tas, ko vēlies sasniegt ir kristālskaidrs? Aptuveniem un miglainiem mērķiem ir grūti sekot. 
  • Izmērāms: Kā tu mērīsi progresu? Ja tu nevarēsi tam sekot līdzi, būs grūtāk zināt, ka to sasniedz. 
  • Sasniedzams: Ir labi būt ambiciozam un pozitīvi noskaņotam, taču pajautā sev: vai to tiešām ir iespējams sasniegt? 
  • Nozīmīgs: Kas ir nozīmīgākais tev, tavai komandai un organizācijai? 
  • Noteikts laikā: Cik daudz laika nepieciešams, lai mērķi sasniegtu?  Cik daudz laika bija nepieciešams citiem, lai paveiktu ko līdzīgu? 

Sākotnējais mērķis: Iztīrīt savu e-pasta kastīti. 

SMART goal: Līdz 15.jūlijam izstrādāt un ieviest sistēmu, kas nodrošina, ka katras nedēļas beigās (piemēram, piektdienas 18:00) manā e-pasta kastītē ir ne vairāk kā 10 e-pastu. 

10. Saskaņo savu mērķi ar vadītājiem un kolēģiem.

Validē savu izvēlēto mērķi ar savu vadītāju vai kolēģiem, ar kuriem sadarbosies ieviešanas fāzē. Ja saskaries ar pretestību vai kāds paceļ nozīmīgu un neapstrīdamu mērķi, par kuru iepriekš neiedomājies, pielāgo savus mērķus. 

Ja esi vadītāja lomā, tu varētu iegūt vērtīgu atgriezenisko saiti arī no saviem padotajiem. Viņu iesaistīšana procesā palīdzēs veidot viņiem apzināšanos par to, kādu ir tavi mērķi un saprast, kādēļ tu rīkojies tieši tā, kā rīkojies. Tāpat tas palīdzēs viņiem izvirzīt viņu individuālos mērķus.