Autorius: admin

Šodien teju ikviens no mums ir kļuvis par neoficiālo projektu vadītāju. Pat ja mūsu amata nosaukumā tas nav rakstīts, ikdienā mēs saskaramies ar projektu īstenošanu. Ne visi tam ir gatavi, tāpēc reizēm projekti norit nebeidzamā stresā, noslēdzas bez rezultāta, ar iztērētu laiku, enerģiju un budžetu. Mēs esam pārliecināti, ka, ja cilvēki pielieto atbilstošu domāšanas veidu, iemaņas un instrumentus, viņiem būtu pa spēkam veiksmīgs projekts. 

Veiksmīgs projekts = Cilvēki + Process

Vispirms ir būtiski saprast, kas ir veiksmīga projekta pamatelementi. Mūsuprāt, tas ir process jeb projektu vadības struktūra un cilvēki jeb tava komanda. 

Cilvēki

Projektu vadītāji reizēm koncentrējas uz struktūru un projektu vadības sistēmām, programmām, aizmirstot par to, ka lielu daļu no projekta veiksmes nosaka tieši cilvēki, gan tie, kas projektu īstenos, gan citas iesaistītās puses. 

Process

Lai pildītu saistības un īstenotu projektu, ir būtiski ievērot projektu vadības strūkturu, kas savā būtībā ir vienkārša un attēlota šajā shēmā. Tā sastāv no 5 soļiem. 

1. Projekta uzsākšanā svarīgākais ir noskaidrot, kādus izmērāmus rezultātus sagaida galvenās iesaistītās puses. 
2. Projekta plānošanā ir svarīgi izveidot skaidru plānu, kā pieņemt gudrus lēmumus. Tas sevī ietver tādus instrumentus kā risku vadība, projekta laika grafika un komunikācijas plāna izveidošana. 
3. Izpilde jeb īstenošana nozīmē cilvēku iesaisti, veicinot pastāvīgu un kopīgu atbildību. 
4. Sekot līdzi un kontrolēt nozīmē informēt iesaistītās puses par progresu un vadīt izmaiņas projekta apjomā. 
5. Pēdējais solis ir noslēgšana, kas paredz iegūtās pieredzes apkopošanu, panākumu nosvinēšanu un projekta noslēgšanu. 

Ikdienas spiediens, sarežģītas attiecības, personīgās problēmas un vēl daudz citu situāciju noved pie stresa un vilšanās sajūtas, kas mēdz “izlauzties” uz āru atgriezeniskās saites diskusijās – kas, savukārt, var radīt sarežģītas atgriezeniskās saites situācijas. Ko Tu kā vadītājs vari darīt? Lasi FranklinCovey padomus, kas palīdzēs sagatavoties potenciāli emocionālai atgriezeniskās saites tikšanās reizei.

Ko ņemt vērā ejot uz potenciāli emocionālu atgriezeniskās saites tikšanos?

1. Nebaidies no emocijām.

Tavs darbinieks pastiprināti izjūt kādas emocijas – tas ir normāli, un atceries, ka visdrīzāk arī Tu tā esi juties. Ļauj emocijām būt un centies izprast, no kurienes tās nāk. Pirms rīkoties, emocijas vajag atpazīt un atzīt, tikai tad tās varēs sākt kontrolēt.

2. Kad emocijas gūst virsroku, paņem pauzi.

Dažkārt cilvēki nonāk stadijā, kad nespēj vairs loģiski domāt un valdīt pār emocijām. Par to liecina agresivitāte, aizsardzības pozīcijas ieņemšana, sastingums un arī raudāšana. Ir gadījumi, kad nepieciešams tikai nedaudz humora, lai šīs sajūtas izkliedētu, bet Tev kā vadītājam ir jāpazīst savi padotie. Ieturi pauzi un saki, “Atliksim šo sarunu uz rītdienu, lai mēs varētu sakārtot savas domas.”

Atceroties šos divus atslēgas soļus, paskatīsimies, kā tikt galā ar 5 sarežģītām atgriezeniskās saites situācijām.

Kā rīkoties dažādās situācijās?

1. Pirms atgriezeniskās saites diskusijas, centies nomierināties, cik vien iespējams.

Ko darīt, ja jūti, ka risināmā situācija arī Tevī izraisa emociju sakāpinājumu? Tā notiek ar mums visiem.

Ja Tu nevari nomierināties, pamēģini apkopot savas domas rakstiski pirms dodies iztunāt tās ar kādu personu, vai arī, ekstrēmos gadījumos, aprunājies ar HR darbinieku, lai sekmētu atgriezeniskās saites diskusiju. Ja Tu sāc zaudēt kontroli pār savām emocijām, atkāpies, ātri pabeidz iesākto un atgriezies pie sarunas nākamajā dienā. 

2. Ja persona kļūst nerunīga, kad uzsāc sarunu par atgriezenisko saiti, mēģini sagaidīt atbildi klusējot vai aktīvi iesaistot personu sarunā.

Jautā: “Ko Tu par to domā?” Atgādini personai, ka šī ir saruna, un Tev ir nepieciešams saprast, ko viņš vai viņa domā. Esi iejūtīgs. Pārliecinies, ka Tu neiebiedē otru personu ar sejas izteiksmēm vai fiziskiem žestiem. Un neiejaucies, kad otrs runā – tas ir ļoti svarīgi. Klausīties nozīmē nerunāt! Klausies otras personas atbildēs un attiecīgi reaģē.

3. Kad sniedz atgriezenisko saiti, uzklausi personu arī tad, ja viņš/viņa kliedz, raud vai ieņem aizsargpozīciju.

Protams, visam ir savas robežas. Tev nav jākļūst par kājslauķi, kamēr otrs cilvēks izliek savu nepatiku, taču, kad emociju uzplūdi ir pārgājuši, jūs varat būt nonākuši vietā, kurā ir iespējams veikt uzlabojumus. Paliec mierīgs un atzīsti viņa vai viņas emocionālo stāvokli. Pasaki paldies, ka otra persona piekrita ar Tevi izskatīt problēmu, un atzīsti, ka, Tavuprāt, tas nav viegls process. Jo lielāku atbalstu Tu sniegsi, jo lielāka iespēja jums būs sadarboties un atrisināt problēmu.

4. Uzdod atklātus jautājumus, lai izprastu otra cilvēka personīgās problēmas.

Ja nu otra persona saskaras ar veselības problēmām, attiecību sāpēm vai finansiālām grūtībām? Cilvēks ir pakļauts stresam un emocijas var būt pārspīlētas. Dažkārt Tu varbūt jau zini, kādi ir apstākļi, taču nevari par tiem runāt tieši, kamēr persona nav atvērusies un pati nestāsta par problēmām.

Ja domā, ka tas palīdzētu, uzdodot atvērtus jautājumus, Tu vari apstiprināt darbiniekam, ka neesi šeit, lai nosodītu. Ir svarīgi, lai Tu atzītu, ka saproti, ka viņa vai viņš ir pakļauts lielam stresam, un uzsver, ka Tu vēlies palīdzēt darba jautājumos, kamēr ir šis grūtais posms.

5. Atgriezenisko saiti par komandas dalībnieka personīgajiem paradumiem apspried īsi.

Ko darīt, ja komandas locekļa personīgie ieradumi, piemēram, skaļa runāšana, košļājamās gumijas košļāšana, neatbilstoša ģērbšanās stila ieturēšana traucē Tev strādāt? Vienkārši pasaki to pēc iespējas pieklājīgāk un atļauj parsonai pašai ar to tikt galā. Mēģini šai situācijai un atbildēm pieiet saaudzīgi. Lai samazinātu apkaunojumu, apraksti situāciju kā kaut ko, ko esi pamanījis, nevis kā kaut ko, par ko “visi sūdzās”.

Daudzas no šīm situācijām ir sarežģītas atgriezeniskās saites situācijas un var būt patiesi neērtas. Bet, jo ērtāk jutīsies sniedzot atgriezenisko saiti, jo labāk spēsi novadīt sarežģītas atgriezeniskās saites tikšanās.

Kāpēc par to domāt? 

Var būt ļoti kārdinoši pievienoties kolēģiem pasūdzēties vai cepties par darbu. Būt vadītājam un krāmēt kopējā kaudzē arī savu sūdzēšanos ne tikai nevienam nepalīdz, bet ir arī neprofesionāli. Kas tev var šķist kā atbalsta izrādīšana citiem, var sūtīt skaidru signālu, ka tu neesi gatavs ieguldīties organizācijā. Turklāt, tas var radīt toksisku vidi, demotivēt kolēģus, kā arī nākt atpakaļ, ja kāds no iesaistītajiem par tavu cepšanos vai tvaika nolaišanu pastāsta kādam tālāk. 

Kā to darīt?

1. Sagatavo gatavu frāzi, ko izmantot, kad kāds sāk cepties.

Tu vēlies atrast frāzi, kas izklausās dabiski un parāda, ka Tev rūp otra cilvēka raizes, nepievēršot uzmanību sev un savām jūtām. 

Piemēram:

• “Man nepatīk, kā Toms vada sapulces, tās ir garlaicīgas un bezjēdzīgas.”
• Tu: “Paldies, ka runā par to. Es dzirdu, ka tu esi neapmierināts/-a.”

Vai:

• “Šī jaunā ēka mums visiem ir par mazu. Un Ritas komanda ir vienīgā, kurai pa logu ir normāls skats.”
• “Paldies, ka runā ar mani par to. Es vēl joprojām cenšos aptvert šīs jaunās pārmaiņas.”

2. Šo frāzi turpini ar atvērto jautājumu, lai mazinātu sūdzēšanos un vērstu cilvēka uzmanību uz risinājumu.

Uzmanies, tavs mērķis nav būt pārākam par otru. Neaizskar otra cilvēka jūtas. Galu galā šajās sūdzībās slēpjas vērtīga atgriezeniskā saite un, iespējams, pat veids, kā tu vari palīdzēt. 

Piemēram: 

• “Ja Tev būtu iespēja vadīt Toma sapulces, ko Tu tajās mainītu?”
• “Kas ir viena vērtīga lieta, ko tu iegūsti Toma vadītajās sapulcēs?”

Vai:

• “Kāda veida telpas organizācijai būtu vajadzīgas, ja mēs nākotnē atkal pārvāktos?”
• “Vai tu domā, ka ir labāks veids, kā mēs varētu pārdalīt telpas? Mēs varam pārrunāt idejas ar Saimnieciskās darbības komandu.”

3. Ja Tev vajag nolaist tvaiku attiecībā uz darbu, aprunājies ar uzticamu draugu vai cilvēku, kas strādā ārpus tavas organizācijas.

Lai gan tu vari un tev vajadzētu ar saviem kolēģiem un darbiniekiem atklāti runāt par izaicinājumiem (“Tev taisnība, šī ir sarežģīta situācija, mums būtu par to jārunā”), ilgstoša cepšanās (“Jā, es nespēju noticēt, ka viņi tā izrīkojās!”) vairos tikai negativitāti. Reizēs, kad tev patiesi vajag nolaist tvaiku, atrodi kādu citu ārpusē, ar ko aprunāties.

Kādēļ to darīt? 

Kad pie tevis nonāk kritiska atgriezeniskā saite, tā vietā, lai auklētos ar ievainotu ego, pasaki paldies un meklē papildus atgriezenisko saiti no citiem avotiem. Kad tev ir drosme atklāt par sevi ko tādu, ko citi varētu uzskatīt par trūkumu, tu iegūsi pilnīgāku skatījumu uz situāciju, sapratīsi, vai problēma patiešām eksistē, cik dziļi tā sniedzas un kā to risināt. 

Kā to darīt?

1. Apsver, pie kā vērsties pēc papildus redzējuma.

Uzmeklē esošo vai bijušo kolēģi: kādu, ar ko strādā kopā, padoto vai pat vadītāju, kurš pazīst tevi un to, kā tu strādā, un labprāt dalīsies ar patiesu un godīgu viedokli. Tu meklē godīgumu, tāpēc izvairies no cilvēkiem, kas varētu just kārdinājumu tev vienkārši likt justies labi, sakot, ka oriģinālā kritika bija nevietā un nepatiesa. Tiešie padotie var būt lielisks atgriezeniskās saites avots, taču ņem vērā, ka viņiem varētu būt vajadzīgs iedrošinājums dalīties ar nepiepušķotām domām. 

2. Savu lūgumu sniegt atgriezenisko saiti pamato ar sākotnējo kritiku.

Tu palīdzēsi otram cilvēkam būt atklātam, identificējot konkrētas problēmas un parādot, ka tu tās apzinies. Viņi zinās, ka nevarēs pārsteigt vai sāpināt tevi, sniedzot ne pārāk rožainu vērtējumu. 

Piemēram:

• “Kristap, es ļoti novērtētu tavu atgriezenisko saiti par to, kā es uzvedos klientu sapulcēs. Esmu dzirdējusi kritiku, kas es reizēm runāju par daudz. Vai esi novērojis, ko es varētu uzlabot?”

3. Klausies uzmanīgi un uzdod precizējošos jautājumus.

Lai neizskatītos tā, ka iestājies aizsargpozīcijā, sēdi pretī runātājam un pasakies par sniegto atgriezenisko saiti. Uzdod papildus jautājumus, lai izzinātu detaļas un precizētu to, ko runātājs saka.  

Piemēram:

• Kristaps: “Reizēm mūsu ideju sapulcēs tu aizņem visu ētera laiku, un citiem cilvēkiem var būt ļoti grūti iespraukties, lai izstāstītu savas idejas.”
• Tu: “Paldies! Vai Tu varētu, lūdzu, sniegt piemēru, kad es tā esmu rīkojusies, lai es zinātu, no kā man turpmāk izvairīties?”

4. Atkārto pirmos 3 soļus ar citiem avotiem, līdz iegūsti pilnīgu kopbildi par šo problēmu. 

Ja tev vēl joprojām nav skaidrs, kā rīkoties, vai dzirdi konfliktējošu atgriezenisko saiti, aprunājies ar kolēģiem, kas strādā ar tevi citā kontekstā un var sniegt atšķirīgu skatupunktu. Tiklīdz savāc viedokļus no dažādiem cilvēkiem, izlem, vai un kā rīkoties attiecībā uz šo problēmu. 

5. Ja nepieciešams, rīkojies un atkārtoti aprunājies ar cilvēkiem, kas sniedza tev savu viedokli. 

Ja kāds tev ir teicis, ka sapulcēs runā pārāk daudz, papildus atgriezeniskā saite var palīdzēt tev saprast, ka ir pienācis laiks uzlabot savas klausīšanās prasmes vai pastiprināti pievērst uzmanību citu cilvēku viedokļiem. Jebkurā gadījumā, velti laiku, lai atkārtoti aprunātos ar cilvēkiem, kas sniedza tev atgriezenisko saiti, lai pastāstītu viņiem, ko tu dari, lai risinātu šo problēmu. 

Ja tu saproti, ka sākotnējā kritika / atgriezeniskā saite ir nepamatota, atceries, ka tik un tā tas ir bijis vērtīgi, jo tu guvi ieskatu par cilvēku, kurš to sniedza, kā viņš jūtas, un tas var jums palīdzēt būvēt sekmīgākas turpmākās attiecības.

Tu esi cilvēks. Tāpēc dabiski, ka dažkārt darbā izjūti tādas emocijas kā trauksme, dusmas un bailes. Tu esi arī vadītājs. Apstākļos, kuros brīvi vari lemt pār to, ko dari – emocijas var izdarīt vairāk nekā vienkārši sagraut Tavu motivāciju un prieku. Tās var aplaupīt arī Tavu tiešo padoto (sabojājot viņa pārliecību un spēju strādāt), ievainot Tavu uzticamību starp kolēģiem un augstāk stāvošām personām, un, līdz ar citiem katastrofāliem likteņiem, novest Tevi līdz neapdomīgu lēmumu pieņemšanām. Bet tam tā nebūtu jābūt. “Cilvēki domā, ka paši nevar kontrolēt emocijas,” saka psiholoģe un uzņēmumu labklājības konsultante Tiki Deivisa (Tchiki Davis). “Taču mums ir ir liela kontrole pār savām sajūtām un to, kā uz tām reaģēt – un, kā jebkurai prasmei, arī tās uzlabošanai ir nepieciešams treniņš.”

Deivisa rekomendē 4 dažādus veidus kā efektīvāk tikt galā ar emocijām. Pirms apskati tos, atceries:

• Dažiem cilvēkiem šīs prasmes apgūt būs grūtāk nekā citiem. “Mūsu smadzenes ir veidotas tā, lai tās darītu to, ko ir pieradušas darīt,” viņa saka. Tātad, ja Tu jau tagad domā, ka kontrolēt emocijas ir grūti, Tev varētu likties, ka to iemācīties būs ļoti izaicinoši.
• Pārlieku ilgi pieturēties pie taktikas, kas nedarbojas, ne vien nesniedz nekādus rezultātus, bet var padarīt situāciju sliktāku. Tātad, ja esi izmēģinājis pieeju un saproti, ka tā nedarbojas, mēģini citu, iesaka Deivisa. Nav viena “pareizā” veida, kā kontrolēt emocijas. Katram tas darbojas citādi.

1. Trenē sevi saskatīt pozitīvo pusi visās izaicinošajās situācijās.

Vai tie, kas sarežģītās situācijās saka: “Skaties no gaišās puses!” tiešām jūtas tik optimistiski? Vai patiesībā mājās viņi aiziet pārguruši no tēlota prieka izrādīšanas visas dienas garumā un iemieg klusi raudot? Pētnieki atklāj, ka tiešām lielākā daļa cilvēku saskata labo dažādās situācijās. Deivisa atzīmē, ka tie, kas to dara, jūt mazāk negatīvās emocijas, jūtas labāk un uztur labākas attiecības ar pārējiem.

Padomi, kā uzlabot šo prasmi:

Tie, kuriem ir grūtības saskatīt pozitīvo visās situācijās, visbiežāk ir aizņemti ar negatīvajiem aspektiem. Lai sāktu uzlabot šo prasmi, ņem vērā šos padomus:

• Kad Tu domā par kaut ko negatīvu, uzraksti vismaz vienu potenciāli labu lietu. Uzņēmumu, kurā strādā, tikko pārpirka cits uzņēmums, un Tu uztraucies, vai reorganizācijas rezultātā Tavs amats joprojām pastāvēs. Vai ir iespējams, ka šīs pārminas nozīmē izaugsmes iespējas Tev – vai nu tāpēc, ka Tu paliec un audz caur dažādiem izaicinājumiem, vai arī atrodi labāku darbu kaut kur citur? Uzraksti un novieto labās lietas tur, kur Tu tās biežāk ieraudzīsi, piemēram, uz datora ekrāna, piezīmēs, to-do sarakstā. Jo biežāk pozitīvais parādīsies Tavās domās, jo mazāk iespēju, ka Tev pietiks laika negatīvajam.
• Pajautā citiem par ieguvumiem, kas radušies līdzīgās situācijās. Ja Tev ir problēmas saskatīt labāko iespējamo scenāriju, Tev var palīdzēt citu pieredze un redzējums. Pajautā, piemēram, kolēģim, mentoram, līdzcilvēkam vai jebkuram, kurš bijis līdzīgā situācijā. Tu varētu jautāt, “Andri, es neredzu nekādus ieguvumus, ko varētu sniegt šīs izmaiņas. Es zinu, ka esi saskāries ar ko līdzīgu. Vai vari dalīties ar savu pieredzi un pastāstīt ieguvumus pārmaiņu rezultātā?”
• Mācies saskatīt pozitīvo situācijās, kuras prasa mazāk emocionālās enerģijas no Tevis. Piemēram, Tavs uzņēmums atjaunina programmatūru. Tev būs vienkāršāk atrast labumus šajā situācijā – Tu iemācīsies kaut ko jaunu un sekosi līdzi industrijas trendiem. Tas ir vienkāršāk nekā situācijā, kurā ir liktas augstākas likmes, piemēram, ja tiešais padotais Tev negaidīti iesniedz atlūgumu. Deivisa saka, ka tad, kad par ieradumu kļūst labā saskatīšana vieglākās situācijās, kļūst vieglāk to izdarīt arī sarežģītākās situācijās.

Kad tas varētu nestrādāt:

Tu nevari sevi piespiest justies labi visās situācijās – īpaši patiešām sliktās, piemēram, kad dzirdi, ka kolēģim atklāts vēzis. Šajās situācijās labākā stratēģija ir pieņemt šo faktu. 

Pozitīva attieksme var kļūt ļoti neefektīva, kad to uzspiež citiem. Ja kāds iet cauri grūtam dzīves periodam, viņš visdrīzāk sabozīsies, kad teiksi “Skaties uz to kā uz iespēju!” Deivisa saka, “Šajā situācijā efektīvi ir ieklausīties un pieņemt. Piemēram, ‘Es redzu, ka Tu esi izgājis cauri kam ļoti grūtam. Es esmu blakus.’”

2. Mācies pieņemt savas emocijas un nošķirt tās no sevis.

Emocijas var pārņemt Tevi visu – sekot Tev katrā tikšanās reizē, katrā sarunā ar klientu. Īpaši brīžos, kad ir sajūta, ka Tev nav kontroles pār situāciju. Šajos gadījumos emociju atzīšana var būt būtisks solis ceļā uz to pārveidošanu. Viena svarīga piezīme: emociju atzīšana nenozīmē pieņemt arī situāciju tādu, kāda tā ir. “Emociju pieņemšana ir efektīva, taču tai nevajadzētu mainīt Tavu uzvedību,” saka Deivisa. “Ja Tu saproti, ka ir lietas, kuras nevari pieņemt, tās vajag mainīt vai arī atstāt situāciju un doties tālāk.”

Padomi, kā attīstīt šīs prasmes:

• Uzraksti, ko Tu vari, un ko nevari kontrolēt situācijā, kas radusies. Tas Tev palīdzēs noteikt, ko ir jāiemācās pieņemt, ko palaist vaļā (piemēram, faktu, ka uzņēmumā notiek reorganizācija), un kurā situācijā vajag rīkoties (piemēram, meklēt vairāk informācijas par pārmaiņām pie vadītāja, lai noskaidrotu, ko šīs pāmaiņas nozīmē Tev un Tavai komandai).
• Izkāp no savas situācijas un novēro to no malas. Pētījums norāda, ka tad, kad cilvēki ir iemācās uz situāciju paskatīties no malas, viņi var samazināt emociju intensitāti. Lai sāktu, iedomājies, ka Tu karājies pie griestiem un novēro savu situāciju. Ko Tu ievēro savā un citu cilvēku reakcijā?
• Mācies pieņemt citu cilvēku emocijas. “Tas ne tikai var palīdzēt Tev izveidot pieņemšanas paradumu, bet arī nostiprināt uzticību attiecībās ar citiem,” atzīmē Deivisa. Piemēram, ja Tavs tiešais padotais streso par termiņu, pirms pārslēdzies uz problēmu risināšanu, sāc ar: “Es redzu, ka Tu uztraucies. Tas ir pilnīgi pamatoti.”

Kad tas varētu nestrādāt:

Pieņemt nenozīmē nerīkoties. Nejauc šīs divas darbības. Ja Tu vari kontrolēt situāciju, dari to!

3. Risini to, no kā esi izvairījies

Gluži kā visi, arī vadītāji bieži vien atliek nepatīkamu situāciju risināšanu. Tu vari nogaidīt vēl vienu nedēļu, lai pateiktu savam darbiniekam, ka redzi nepilnības viņa darbu izpildē, lai sāktu projektu, par kuru Tev nav pārliecības, ka tas izdosies, vai lai runātu ar vadītāju, kura uzliktie termiņi atkal ir neiespējami.

Šajā situācijā pētījums atbalsta vispārzināmu gudrību: Labākais un, iespējams, vienīgais veids, kā tikt pāri darba uzsākšanai, ir uzsākt to. “Piemēram, jo biežāk mums ir sarežģītas sarunas ar padotajiem, jo ērtāk un tuvāki mēs ar viņiem jūtamies,” saka Deivisa. “Protams, ka nepatīkamas lietas joprojām var notikt, bet mēs saprotam, ka patiesībā visu varam atrisināt.”

Padomi, kā attīstīt šo prasmi:

• Atskaties, kā līdzīgi notikumi ir risinājušies pagātnes situācijās. Tu jūti priekšlaicīgu stresu tagad, bet vai patiešām ir nopietns iemesls ticēt, ka viss būs slikti? Lai kontrolētu radušos uztraukuma sajūtu, jautā sev, kā līdzīgi projekti un diskusijas ir norisinājušies pagātnē? Centies fokusēties uz gala rezultātu nevis stresa situāciju. Piemēram, ja Tev ir bijis grūti pārliecināt kolēģi, lai palīdz Tavai komandai, Tavs gala rezultāts varētu būt: Kolēģis palīdzēja. Ideālajā gadījumā Tu sapratīsi, ka Tava situācija nav tik sliktā kā Tu domā.
• Izspēlē situācijas lomu spēli. Būt vai vismaz justies gatavam bieži vien ir pietiekami, lai samazinātu uztraukumu par situāciju, no kuras centies izvairīties. 
• Ieplāno to (labāk ātrāk nekā vēlāk). Ieplāno to, ko visu laiku atliec! Atver kalendāru un nākamo brīvo laiku rezervē situācijas risināšanai. Tas samazinās laiku, kurā emocionāli uztrauksies. 
• Pilnveido attiecības, veicinot biežāku komunikāciju. Deivisa atzīmē, ka tad, ja Tu taisīsi īsas atgriezeniskās saites tikšanās biežāk, lielās tikšanās nebūs tik emocionāli pārpildītas. 

Kad tas varētu nestrādāt:

Ne visas situācijas pieprasa to atrisināšanu. Var gadīties, ka Tu riskē un vari nokaitināt pārējos. 

4. Rūpējies par savu fizisko veselību, lai uzlabotu emocionālo izturību

Fokusēšanās uz veselības stāvokli, lai gūtu kontroli pār emocijām darbā, varētu likties kā divas nesaistītas darbības, taču Deivisa apgalvo, ka ir tieši pretēji. Fiziskās pašsajūtas uzlabošana, kas rodas sportojot, guļot nepieciešamo stundu daudzumu un ēdot veselīgi, rodas tūlītēji, un vairāki pētījumi pierāda, ka labāka fiziskā veselība samazina slikta noskaņojuma klātbūtni un intensitāti.

Pat, ja Tev ir grūtības tikt galā ar emocijām, Tu vari darīt iepriekš minētās aktivitātes, kas atbild par veselības uzturēšanu, tādējādi gūstot emocionālu labumu. “Jā, ir grūti atrast motivāciju sportošanai,” saka Deivisa. “Bet tas ir vieglāk nekā mainīt savu domāšanas veidu.”

Padomi, kā attīstīt šo prasmi:

• Uzlabo savus gulēšanas paradumus. Tavs labais noskaņojums visdrīzāk izzudīs pēc slikti gulētas nakts. Šajā rakstā pieminētie risinājumi emociju kontrolēšanai pieprasa koncentrēšanos, kas Tev visdrīzāk nebūs, ja būsi noguris.
• Samazini cukura un kofeīna patēriņu, jo īpaši, ja tos izmanto kā līdzekļus, kas Tev var palīdzēt izturēt dienu. Ja jūti trauksmi vai stresu, Tev var gribēties vairāk saldumu vai kafijas – bet tās lietas Tavas emocijas tikai pastiprina.
• Sporto – ievērojot regulāru treniņu grafiku un brīžos, kad izjūti visvairāk stresa. Ieplānotu treniņu Tu visdrīzāk neizlaidīsi. Taču nav nepieciešams obligāti gaidīt, kad tas pienāks. Jūti vilšanos pēc tikšanās? Pat īsa pastaiga var palīdzēt atgūt emocionālo balansu.

Kad tas varētu nestrādāt:

“Šī stratēģija strādā tajos brīžos, kad tā tiek izmantota,” saka Deivisa, “taču tikai ar to ir par maz (ir jāstrādā arī ar paradigmu maiņu). Galu galā, nav iespējams tikt galā ar strespilnām situācijām darbā, attaisnojoties ar miega vai sporta nodarbību trūkumu.”