Skip to main content

Autorius: admin

Palielini atbildību komandā

Kādēļ daži darbinieki ir gatavi uzņemties atbildību par saviem darba rezultātiem, un citi ne? Ir pašsaprotami, ka katra cilvēka attieksme, spēju līmenis un patika pret savu amatu spēlē lielu lomu. Taču Tu vadītāja lomā arīdzan spēlē svarīgu lomu komandas dalībnieku atbildības ieviešanā un uzturēšanā. Tā vietā, lai cerētu, ka Tavs darbinieks uzņemsies atbildību par rezultātiem – un gadījumā, ja viņš to nedara, vainotu viņu – palielini atbildību:

  1. Atbildība sākas ar sagaidāmo rezultātu, ko nosaka, uztur un pielāgo vadītājs;
  2. Atbildība aug, ja vadītājs skaidri komunicē darbiniekam ko, kāpēc un kā izdarīt – un kā sokas darīšanas laikā. Tā ir nepārtraukta saruna starp abām pusēm;
  3. Atbildība var palielināties vai mazināties atkarībā no komandas kultūras. Cik lielā mērā Tu veido vidi, kurā komandas locekļi strādā, lai sasniegtu rezultātu ar savstarpēju sadarbību un kopdarbu, nevis katrs individuāli?

Palielini atbildību, nosakot skaidrus mērķus un sagaidāmo rezultātu

Kā var prasīt atbildību no cilvēkiem, ja viņi nezina, ko Tu no viņiem sagaidi? Strādā ar komandu un nosaki, kādi ir komandas mērķi. Tas ir Tavs darbs – izrunāt un vienoties ar katru komandas dalībnieku, kāds būs viņu ieguldījums, un kā izskatīsies veiksmīgs rezultāts. Sadarbība šeit spēlē milzīgu lomu: parasti cilvēki ir atbildīgāki pret to, ko paši palīdzējuši izveidot un noteikt – arī noteikumus un standartus. Šāda saruna var nebūt vienkārša, bet ir daudz labāk kā riskēt un dzirdēt “tas jau no paša sākuma nebija iespējams” attaisnojumus brīdī, kad mērķis nav sasniegts.

Palielini atbildību, atbalstot savus darbiniekus

Neatkarīgi no tā, cik pārliecināts jūties par saviem darbiniekiem, Tu nevari identificēt kopīgos mērķus, un pēc tam sēdēt un gaidīt, līdz rezultāts tiek sasniegts. Kā komandas vadītājam Tev ir būtiska loma tajā vai komandas dalībnieki sasniedz rezultātus.

Labākais veids kā palīdzēt, ir atkarīgs no situācijas. Izmēģini kalibrēt iesaistes pakāpi katram darbiniekam. Pieredzējušam un pārliecinātam komandas dalībniekam var būt nepieciešams noteikts mērķis un iesaistīto pušu saraksts, palīdzība sadalot uzdevumu mazākās daļās, lai sāktu darbu. Mazāk pieredzējušam darbiniekam, kurš nesen ir sācis strādāt komandā, var būt nepieciešama lielāka iesaiste un apmācība, lai izveidotu rīcības plānu un apgūtu jaunas prasmes, lai sasniegtu mērķi. Ir prātīgi pirms projekta saprast katra darbinieka autonomijas līmeni. Un, ja neesi drošs par to, tu vari pajautāt, cik liels atbalsts viņiem būs nepieciešams.

Palielini atbildību, nosvinot un atalgojot izcilību

Kad izrādi atzinību komandas dalībniekiem, kas to ir pelnījuši, Tu nodod skaidru vēstījumu visai komandai: ir vērts izdarīt kvalitatīvu darbu. Papildus tam, Tu sniedz konkrētus piemērus tam, uz ko ir jātiecas – vai tas nozīmētu nodrošināt lielisku klientu apkalpošanu, pieturēties pie striktiem budžeta ierobežojumiem, vai dzīvojot saskaņā ar komandas vērtībām. Pelnīts paaugstinājums un algas pielikums ir acīmredzamākie veidi, kā izrādīt atzinību komandas dalībniekam un iedrošināt pārējos arī sasniegt savu potenciālu. Taču ne vienmēr šīs opcijas ir pieejamas. Neļaujat tam jūs apturēt.

Sniedz regulāras un uzmanīgi pārdomātas atzinības par individuāliem, pat maziem sasniegumiem. Lai padarītu atzinību patiesi neaizmirstamu un motivējošu, netaupi laiku, lai to izdarītu radoši, privāti vai publiski, atkarībā no situācijas un cilvēka. Tāpat centies taisnīgi sadalīt atzinību savā komandā, pretēji vienpusējai pieejai, kas var radīt priekšstatu par favorītismu un kaitēt komandas morālei.

Kā radīt idejas efektīvāk? Padomi „Prāta vētrai”

Kāpēc to darīt?

Ideju radīšana grupā ir laba ekstravertiem cilvēkiem un tiem, kas jūtas brīvi izteikties „uz sitiena”, taču tā izslēdz tos, kuriem patīk apdomāties pirms tam vai savas idejas izklāstīt, piemēram rakstiski. Lai nodrošinātu to, ka ikreiz neklausies vienos un tajos pašos runātājos vai kļūsti par neefektīvu grupas domāšanas upuri, izmēģini strukturēto rakstīšanas aktivitāti. Ideju pierakstīšana sniedz cilvēkiem iespēju dalīties ar vairāk idejām. Introverti var justies daudz brīvāk, necenšoties nevienu pārbļaut, visiem ir vairāk laika padomāt, tas dod vairāk anonimitātes, un cilvēki var izpaust arī nepopulārus viedokļus un idejas.

Kā to darīt?

1. Precizē jautājumu vai izaicinājumu, par kuru vēlies veidot ideju „prāta vētru„.

Jo skaidrāk varēsi definēt jautājumu vai problēmu, jo labākas un nozīmīgākas idejas jūs spēsiet radīt.

Tiecies uz vienkāršību, skaidrību un konkrētību. Piemēram:

  • Slikts piemērs: Kā padarīt mūsu mājaslapu labāku?
  • Labs piemērs: Kad klienti apmeklē mūsu mājaslapu, ko tie vispirms vēlas redzēt un darīt?

2. Izvēlies metodi, kā cilvēkiem pierakstīt savas idejas.

Vispiemērotākā metode, kā radīt idejas, izriet no tā, cik liela ir jūsu grupa, cik daudz laika jums ir, kā arī, cik sarežģīts ir jautājums vai izaicinājums.

Mēs iesakām izmēģināt šīs metodes:

  • Viens ideja uz vienas līmlapiņas: Ikviens raksta idejas uz ierobežota skaita līmlapiņu ierobežotā laikā. Šim uzdevumam var pieslēgties arī attālināti.
  • Padod ideju uz priekšu: Katrs cilvēks pieraksta vairākas idejas uz lapas un padod lapu cilvēkam, kas sēž pa kreisi. Saņēmējs pieraksta savas idejas un papildina rakstīto – apvelkot to, kas patīk, pievienojot ko klāt un savienojot to, ko varētu savienot. Lapas cirkulē pa telpu līdz katrs cilvēks ir strādājis ar katru lapu.
  • Laikā limitēta rakstīšana: Sniedz katram jautājumu un laika limitu, lai pierakstītu atbildes jebkādā sev ērtā veidā (secībā, stāstā vai pat skicējot). Atceries iekļaut cilvēkus, kas var pieslēgties attālināti.

3. Izvēlies metodi, kā dalīties ar pierakstītajām idejām.

Taktika, ko izvēlēsies, ir atkarīga no grupas lieluma, cik ātri vajadzīga atbilde noteiktajam jautājuma vai problēmai!

Piemēri:

  • Lūdz visiem, ieskaitot attālinātos darbiniekus, dalīties ar grupu ar vienu vai divām mīļākajām idejām.
  • Piestiprini idejas pie sienām un dod laiku apstaigāt telpu, lai izlasītu tās, pierakstīt atbildes, ja viņi to vēlas.
  • Dalies ar idejām pāros vai mazās grupās. Viens cilvēks no katra pāra vai grupas var dalīties ar labākajām idejām ar pārējo grupu.
  • Vēl nedalieties ar idejām. Ja Tev idejas nevajag uzreiz, palūdz visiem vēl padomāt par tēmu, par kuru radījāt idejas, un dalīties ar labākajām idejām nākamajā tikšanās reizē.

Efektīva kultūra darbavietā: Izdegšana

Pētot 2019. gada tendences efektivitātes jomā un attiecībā uz kultūru darbavietās, viena no tēmām, kas atkārtoti parādās, ir izdegšana un izdegšanas kultūra: arvien vairāk rakstu par šo tēmu vēsta, ka izdegšanai efektīvā kultūrā nav vietas. Kā rīkoties vadītājam un ko darīt darbiniekam, lai to novērstu?

Ceļš uz izdegšanu ir bruģēts ar labiem nodomiem

Lai gan mēs vēlamies sasniegt maksimālos rezultātus un izrādīt patiesas rūpes par savu darbu, ilgtermiņā hronisks stress un spiediens rada iztukšotības un neefektivitātes sajūtu, ko nereti papildina pārliecības zudums vai pieaugošs cinisms. Daļā gadījumu izdegšanu rada ilgstoša pārslodze, taču ne vienmēr. Tai par iemeslu var kalpot arī:

  • sajūta, ka trūkst vai nav kontroles pār savu darbu;
  • skaidrības trūkums par saviem darba pienākumiem;
  • izolētības sajūta, atbalsta trūkums no organizācijas;
  • nepietiekama atgriezeniskā saite, novērtējums vai atzinība;
  • netaisnības sajūta, iekšējs konflikts starp savām un organizācijas vērtībām.

Izdegšana un vadītāju loma

Labāk tagad nekā vēlāk apzināties un atzīt, ka izdegšanas kultūra biznesam kaitē. Iespējams, ka intensīva strādāšana un pārcilvēciska produktivitāte var noderēt īstermiņā, piemēram, pirms projektu nodošanas. Tomēr ilgtermiņā tāds režīms ietekmē darbinieku labsajūtu, gan fizisko, gan mentālo veselību, viņu attiecības ar draugiem un ģimeni, un spēju sasniegt rezultātus.

Vadītāji spēlē nozīmīgu lomu tajā, kāda kultūra tiek veidota organizācijā. Viņi apzināti vai neapzināti ar savu rīcību un izteikto atzinību rāda piemēru, kuram citiem vajadzētu sekot. Vadītāji var novērst savas komandas vai darbinieku izdegšanu. Mums ir pāris padomi, kā to izdarīt:

  1. Rūpīgi palūkojies uz saviem paradumiem.
    Vai Tu esi labākais piemērs saviem darbiniekiem? Vai Tu regulāri atpūties un dodies atvaļinājumā? Vai nosūti e-pastus darba laikā? Kādu darba un privātās dzīves līdzsvaru Tu demonstrē?
  2. Stingra prioritāšu noteikšana.
    Gadījumā, kad ir daudz darba, garākas darba stundas nav risinājums. Uzdod sev vai savam kolēģim jautājumu: “Vai prioritātes ir noteiktas efektīvi, un es rīkojos saskaņā ar tām?” Palīdzi kolēģiem noteikt, kas viņu darbu sarakstā ir vissvarīgākais.
  3. Koncentrējies uz koučingu un attīstību.
    Ir kārdinoši atlikt darbinieku attīstību vai mācības tikai tāpēc, ka acu priekšā ir ļoti daudz steidzama darba. Nedari tā. Cilvēki ir krietni motivētāki, kad jūt izaugsmi un progresu savā darbā.
  4. Laika robežas.
    Ja kāds visu laiku strādā par daudz, nosaki skaidras laika robežas. Un izvairies no 8 stundu bezapstājas darba. Iedrošini cilvēkus doties pārtraukumā, pastaigāties, lai veicinātu savu produktivitāti.
  5. Iedrošini kolēģus kustēties un ēst veselīgi.
    Šādu ierosinājumu ir viegli ignorēt. Labāk strādājas, ja izdzer kafiju vai enerģijas dzērienu! Jokus pie malas. Ilgstoša sēdēšana ilgtermiņā rada fizioloģiskas problēmas un ātrās uzkodas nodara kaitējumu ķermenim un smadzenēm. Lai arī sports var likties nogurdinošs, tas ilgtermiņā uzlabo pašsajūtu un spēju strādāt.

Enerģijas menedžments kā darbinieka kompetenece

Ņemot vērā vispārējo izpratni par to, kā darbinieka labsajūta ietekmē viņa spēju sasniegt rezultātus, enerģijas menedžements kļūs gan par kompetenci, gan prasību atbilstošiem kandidātiem. Ir grūti būt radošam, pieņemt labus lēmumus, būt empātiskam, sadarboties, ja labsajūtas līmenis ir zems.

Kā rūpēties par savu labsajūtu un tikt galā ar intensīvu darbu stresa pilnā vidē? Lasi šos padomus zemāk:

  1. Veido efektīvus personīgos paradumus (un lauz sliktos).
    Ieplāno fiziskas aktivitātes un pieturies pie šī plāna. Tikpat svarīgi ir pārtraukumi darba dienas laikā un atvaļinājums. Neļauj darbam kļūt svarīgākam par Tavu atpūtu un “bateriju uzlādi”.
  2. Efektīvi pārvaldi savu darba apjomu.
    Nav pārsteigums, ja reizēm šķiet, ka ir par daudz darba un par maz laika. Un rodas jautājums: Kā visu paspēt? Atbilde ir vienkāša: “Viss nav jāpaveic. Tikai svarīgais.” Izvērtē, kas ir svarīgākās lietas, un mācies uzticēt atbildību kolēģiem, deleģējot.
  3. Skaidra komunikācija un ekspektācijas.
    Centies skaidri izstāstīt, kādas ir prioritātes, un ko Tu sagaidi no saviem kolēģiem un/vai komandas. Runā un vēlreiz runā – stāsti kolēģiem, kas notiek organizācijā, un veido caurspīdīgu komunikāciju.
    Ja runājam par sadarbību ar citiem, nepieļauj, ja kāds cits uzgāž Tev vai Taviem kolēģiem nesvarīgo darbu vai birokrātiskas darbības.
    Un noslēgumā sniedz atgriezenisko saiti, neceri, ka lietas pašas no sevis uzlabosies.
  4. Padomā, kas Tevi motivē šajā darbā.
    Aizdomājies, kas ir tas, kas rada Tev sajūsmu par darbu, ko veic? Ikdienas darbu gūzmā ir ļoti viegli pazaudēt šo pavedienu: kāpēc Tu dari to, ko dari? Velti laiku, lai darītu to, kas Tev šajā darbā patīk visvairāk.

Komentē FranklinCovey Latvia trenere Anita Kalniņa:

„Ja runājam par izdegšanu, man gribas uzdot jautājumu, kāpēc mēs degot izdegam? Var dedzīgi strādāt un neizdegt, bet nereti notiek pretējais.

Viena svarīga atziņa manā praksē, ka ir svarīgi apzināties, ka atbildība ir ne tikai darba devēja, bet tikpat lielā mērā un, pirmkārt, ir arī arī darbinieka pusē. Peldēt jāprot pašam, un atbildība, pirmkārt, ir paša rokās. Izdegšana rodas, slāpējot emocijas, piemēram, dusmas un vilšanos par notiekošajiem procesiem. Tikai darbinieka spēkos ir ar tām patiesi strādāt, veikt pašrefleksiju un meklēt padomu.

Nākamais praktiskais uzdevums ir izvirzīt prioritātes un pateikt „nē”. Nevienam nepatīk būt sliktajam. Tomēr, ja šķiet, ka vienmēr saki „jā”, man gribas pajautāt, kam Tu patiesībā pasaki „nē”? Sev, savam hobijam, attiecībām? Jo Tu kādam vai kaut kam ar savu „jā” vienmēr pasaki arī „nē”.

Vēl kāda atziņa, ko esmu sapratusi strādājot ar cilvēkiem: neiedomājieties, ka viss ir jāpaveic vienā dienā. Ir normāli, ja veicamo darbu sarakstā ienāk korekcijas, un ir normāli, ja kāda daļa darbu paliek uz rītdienu. Nesodiet sevi bargi par to, ka nav iespējams visu paveikt vienā dienā. Visu nav iespējams paveikt.

Kas attiecas uz vadītājiem, vēlos parunāt par atgriezenisko saiti un mazo uzvaru svinēšanu.

Pirmkārt, es uzskatu, ka ir kļūdains priekšstats, ka cilvēkus vajag tikai slavēt. Arī kritiska, uz uzlabojumiem vērsta atgriezeniskā saite dod enerģiju. Būsim reāli, reti kad tā darbiniekam ir kā zibens no skaidrām debesīm. Tā darbiniekam nozīmē, ka viņš var veltīt enerģiju, lai mācītos un virzītos uz priekšu savā izaugsmē. Jā, kritika un norādīšana uz kļūdām, pat prasmīgi un caur „es prizmu” izteikta, labākajā gadījumā ir nekomfortabla vai var būt sāpīga. Tomēr jāatceras, ka vadītāja nolūks nav sāpināt, bet uzlabot otra cilvēka sniegumu un sasniegt rezultātu. Šādā gadījumā to vajadzētu uztvert kā dāvanu. Lai arī sāpīga, tā ir daļa no augšanas procesa.

Otrkārt, nebaidieties svinēt mazās uzvaras un ielaist darba vidē mazos svētkus! Tas dod sajūtu, ka kaut kas ir paveikts, ir gandarījums, un mēs kā komanda esam uz pareizā ceļa. Tas palīdz negriezties vāveres ritenī, bet nedaudz distancēties un palūkoties no jauna skatupunkta. Un būtiskākais, saprast, kas tad ir vēlamais celš, vēlamā rīcība, kas dod rezultātu! „

Kā paspēt izdarīt visu?

Nereti treniņos un sarunās ar vadītājiem, darbiniekiem, draugiem pavīd šis jautājums, kā izdarīt visu. Atbilde parasti slēpjas prioritātēs: svarīgais ir svarīgāks par steidzamo. Taču to ir vieglāk pateikt nekā izdarīt: jo īpaši brīžos, kad vienlaikus ieplānota svarīga saruna ar kolēģi par izaugsmi un spiež termiņš budžeta atskaitei. Ja viss šķiet svarīgs un steidzams vienlaikus, velti pāris minūšu, lai analizētu savas iespējas.

Kā rīkoties?

1. Jautājumi, kas palīdzēs noteikt, cik uzdevums ir “svarīgs”.

Uzdod sev šos divus jautājumus, lai saprastu, kā šis uzdevums ietekmē rezultātus, kurus vēlies sasniegt. Piemēram:

  • Cik lielā mērā šī uzdevuma veikšana palīdzēs man, manai komandai vai organizācijai sasniegt svarīgāko šī brīža mērķi (-us)?
  • Ja es tagad darīšu šo uzdevumu, ko man tas dos nedēļas, mēneša, gada griezumā?

2. Jautājumi, kas palīdzēs noteikt, cik uzdevums ir “steidzams”.

Šādi jautājumi palīdzēs noteikt, vai uzdevums tiešām jāpaveic tagad, un vai tas tiešām jādara Tev. Piemēram:

  • Cik ilgu laiku šis uzdevums varētu gaidīt, līdz tam pievēršos – nedēļu, mēnesi, gadu, veselu mūžību?
  • Ja šis uzdevums netiks paveikt tagad un tūlīt, kas un kurš no tā cietīs un cik lielā mērā?
  • Vai es esmu piemērotākais vai vienīgais cilvēks, kas varētu to izdarīt?

3. Atbildi uz šiem jautājumiem, lai noteiktu uzdevumu relatīvo svarīgumu un steidzamību.

Izmantosim piemēru, kur koučinga rakstura saruna ar kolēģi konfliktē ar budžeta atskaiti, kas nepieciešama Tavam vadītājam:

  • Svarīgums: Cik lielā mērā šī uzdevuma veikšana palīdzēs man, manai komandai vai organizācijai sasniegt svarīgāko šī brīža mērķi (-us)? Ja es tagad darīšu šo uzdevumu, ko man tas dos nedēļas, mēneša, gada griezumā?
    • Leldes koučings palīdzēs viņai šajā dizaina darba posmā sagatavot augstas kvalitātes skici un iemācīties, kā pielietot viņai sniegto atgriezenisko saiti turpmākajos projektos.
    • Budžeta atskaite palīdzēs manam vadītājam redzēt, kā mūsu departamenta tēriņi saskan ar fiskālā gada budžetu.
  • Steidzamība: Cik ilgu laiku šis uzdevums varētu gaidīt, līdz tam pievēršos – nedēļu, mēnesi, gadu, veselu mūžību? Ja šis uzdevums netiks paveikt tagad un tūlīt, kas un kurš no tā cietīs un cik lielā mērā? Vai es esmu piemērotākais vai vienīgais cilvēks, kas varētu to izdarīt?
    • Leldei ir uzdevums iesniegt gala dizainu nākamnedēļ, un viņa teica, ka viņai vajadzīgas pāris dienas, lai pārdomātu izmaiņas. Koučinga sesija var mazināt spiedienu un sniegt laika buferi, ja nu gadījumā parādās kas tāds, kam būs vajadzīgs viņas laiks un uzmanība.
    • Mans vadītājs prezentēs šos rādītājus savam vadītājam mēneša beigās. Ja es to paveikšu nedēļas laikā, tas vēl joprojām dos viņai nedēļu sagatavoties šai sapulcei – es varētu pārliecināties, ka tas ir gana daudz laika manam vadītājam.

4. Atkārtoti saliec prioritātes saviem uzdevumiem.

Pēc tā, ko iemācījies no savām atbildēm, ar ko Tu sāktu? Kuram uzdevumam ir vislielākā atdeve ilgtermiņā? Izmanto šo informāciju un pieeju, lai pārkārtotu savu esošo darbu sarakstu, kā arī saprastu prioritāti uzdevumiem, kas tajā tikai ienāks.

 

Jhana, 2019, tulkojusi Undija Ancēna

Nosūti rakstisku kopsavilkumu

Kādēļ Tu un deleģēšana bez tā nevar iztikt?

Vai Tev patiešām izdevās izstāstīt savas ekspektācijas tik skaidri, kā Tev šķiet? Labs veids, kā to noskaidrot, vai deleģēšana bijusi sekmīga, ir savam kolēģim nosūtīt rakstisku kopsavilkumu vēl pirms sākas īstais darbs un ilgi pirms pārsteiguma, ka rezultāts ne gluži nav tāds, kā sagaidīji. Vienlaikus tas sniedz iespēju palūkoties uz “rakstiskiem pierādījumiem”, ja nu gadījumā projekta vidū vai uzdevuma izpildes gaitā rodas problēma vai neskaidrības.

Kā rīkoties, lai deleģēšana būtu izdevusies?

1. 24 stundu laikā pēc deleģēšanas sarunas nosūti e-pastu, kurā apraksti savas galvenās ekspektācijas.

Izveido sarakstu, kurā apraksti to, par ko vienojāties deleģēšanas laikā:

  • Kā izskatās izcili paveikts darbs? Konkrēti apraksti visas detaļas attiecībā uz saturu un ilgumu, kuras pārrunājāt tikšanās laikā.
  • Kad darbs būs paveikts? Arī šeit, konkrēti uzraksti gala termiņu (piemēram, līdz piektdienas 15:00).
  • Šī darba prioritāte attiecībā pret pārējo veicamo darbu, ar ko komandas dalībniekam nepieciešams tikt galā.
  • Norādes uz labiem piemēriem vai resursiem, ko minēji sarunā, lai aiztaupītu kolēģa laiku un pūles tos meklējot.

2. Nosaki, cik bieži tu vēlies saņemt informāciju par progresu.

Tas, cik bieži nepieciešams atskaitīties par paveikto darbu, ir atkarīgs no projekta vai uzdevuma apjoma un sarežģītības, kā arī kolēģa pieredzes. Šajā kopsavilkumā uzraksti, cik bieži Tavuprāt nepieciešamas šādas atskaites. Tu vari pajautāt: “Vai vari, lūdzu, ieplānot īsas tikšanās ar mani reizi nedēļā, kurās pārrunāt, kā veicas ar darāmajiem darbiem?”

3. Noslēdz šo e-pastu ar skaidru lūgumu savam kolēģim precizēt uzrakstīto, ja tas ir nepieciešams, vai neskaidrību gadījumā uzdot jautājumus.

Ja nu Tu nekorekti pierakstīji kaut ko no kolēģa teiktā, aizmirsi svarīgu detaļu, vai Tev ir ekspektācijas, kuras Tavs kolēģis pilnībā nesaprot? Tas nekas. Tevis rakstīto var pilnveidot Tavs kolēģis. Daudz labāk šādas neprecizitātes noskaidrot uzreiz nekā vēlāk.

Atkarība no steidzamības?

Tev ir atkarība no steidzamības, ja…

  • Tu dodies gulēt kopā ar savu mobilo telefonu… un nakts laikā pārbaudi, vai Tev pienākusi kāda jauna ziņa.
  • Ja jūties bēdīgi, ka uz Tevis nosūtīto e-pastu nav tūlītējas atbildes.
  • Ja nav krīzes, ko risināt, Tu to izveido.
  • Tu ik pa 15 minūtēm pārbaudi savu telefonu, lai pārliecinātos, vai nav pienākusi jauna ziņa.
  • Sarunājoties ar cilvēkiem, Tu pabeidz teikumus viņu vietā… un reizēm Tu tos viņu vietā arī iesāc.
  • Tu vēlies, lai sarežģītas problēmas tiktu atrisinātas līdz nākamajai reklāmas pauzei.
  • Tu uzspied klusuma režīmu video konferences zvanam, lai atbildētu uz telefona zvanu.
  • Projekts, kura īstenošana laikā pašlaik kavējas, aizkavēs arī nākamā projekta īstenošanu.
  • Tevi padara stresainu vien tas, cik daudz laika velti šī saraksta lasīšana.

Vai Tev ir atkarība no steidzamības?

Izdari 5 izvēles, lai sasniegtu patiešām augstu produktivitāti!

1. Rīkojies ar svarīgo, nereaģē uz steidzamo

Vai Tu spēj skaidri izvērtēt, kuras izvēles Tev sniegs vislielāko atdevi attiecībā pret ieguldīto laiku un uzmanību?

2. Tiecies pēc izcilā, nesamierinies ar parasto

Vai Tu definē jēgpilnus un ietekmīgus sasniegumus, kas izmainīs rezultātus, ko sasniedz darba un privātajā dzīvē?

3. Plāno lielos akmeņus, nešķiro granti

Vai Tu zini kā sakārtot prioritātes un ieplānot savā dienas plānā tās augstas pievienotās vērtības aktivitātes, kas virzīs Tevi uz priekšu profesionālajā un privātajā dzīvē?

4. Pārvaldi tehnoloģijas, neļauj tām pārvaldīt sevi

Vai Tu izmanto uzticamu sistēmu, kas palielina Tavu spēju paveikt sev svarīgos uzdevumus, vai tehnoloģijas Tev pastāvīgi novērš uzmanību?

5. Uzturi savu aizrautību, neizdedz

Vai Tu pastāvīgi atjaunojies relaksējoties, kustoties, veidojot attiecības, izguļoties un veselīgi ēdot, lai uzturētu pietiekamu daudzumu enerģijas lietām, kas Tev ir vissvarīgākās?

Kā tikt galā ar traucēkļiem darbā?

Vairumu cilvēku dienā apgrūtina traucēkļi darbā: nemitīgas ziņas internetā, īsziņas, e-pasti, vadītāji vai kolēģi, kas piestāj pie galda vai kabineta durvīm izstāstīt kaut ko “svarīgu”, telefona zvani, sapulču atgādinājumi. Tas nekad nebeidzas. Cieš produktivitāte. Šādā vidē ir grūti ieiet darba ritmā un pabeigt uzdevumus, kas ir svarīgi.

Kā nebeidzamie traucēkļi darbā ir radušies?

Var būt vairāki iemesli, kā cilvēki nonāk šādā situācijā:

  • Tu pats izvēlies (apzināti vai neapzināti) veltīt laiku traucēkļiem, pār kuriem Tev ir kontrole (piemēram, e-pasts).
  • Citi nezina, ka Tu esi aizņemts.
  • Citi domā, ka ir normāli Tevi traucēt ar nesvarīgām lietām.

Kā uzlabot savu produktivitāti?

Kad Tev patiešām ir nepieciešams koncentrēties:

1. Pasaki savai komandai, ka līdz konkrētam laikam esi aizņemts/-a un nevarēsi atbildēt.

2. Atslēdz visus komunikācijas rīkus un kanālus, tajā skaitā savu telefonu.

Vairumā darbu patiesi neatliekamas situācijas ir retums. Ir vērts uzņemties šo nelielo risku – par neatliekamu situāciju uzzināt stundu vai divas vēlāk, ja ieguvums būs augstāka vispārējā produktivitāte.

3. Strādā tādā vietā, kur ir vismazāk traucēkļu un  ir visvieglāk koncentrēties.

Ja tas ir iespējams, izvēlies slēgtu konferenču telpu vai tuvējo kafijotavu. Ja Tev ir savs kabinets ar durvīm, aizver tās.

4. Atslēdz visus traucēkļus, kurus Tu vari kontrolēt.

Vispirms izslēdz e-pastu paziņojumus, tad WhatsApp un Messenger paziņojumus, un visbeidzot kalendāru paziņojumus.

5. Atbildi uz e-pastiem konkrētā laikā, nevis ik pa brīdim pārbaudi e-pastu, lai atbildētu uz ziņām, tiklīdz tās pienākušas.

Ļauj ziņām mierīgi sakrāties Tavā pastkastītē un tad konkrētos dienas laikos atbildi uz tām (piemēram, plkst. 10:00, 14:00 un 17:00). Atbildi uz visiem e-pastiem reizē, nevis ļauj ziņām pārtraukt Tevi brīdī, kad tās iekrīt Tavā pastkastē.

6. Izvairies no traucēkļiem pasīvi.

Ir traucēkļi, kurus var novērst bez runāšanas. Cilvēki ievēro citu ķermeņa valodu. Ieliec austiņas. Uzliec pie sava galda zīmīti: “Ja tas nav steidzami, lūdzu, atsūti man e-pastu.” Ļauj telefona zvaniem nonākt balss pastā.

7. Iemācies pateikt: “Es pašlaik esmu aizņemts/-a” un “Nē.”

Kad kāds lūdz Tev veltīt savu laiku vai uzmanību, pajautā, “Vai tā ir ārkārtas situācija? Ja nē, vai vari, lūdzu, atsūtīt e-pastu? Es pašlaik esmu aizņemts/-a.” Ja kāds jautā, vai Tev ir pāris minūtes laika, vienkārši atbildi: “Nē,” vai atbildi, ka varēsi pārrunāt šo jautājumu pēc 30 minūtēm vai stundas, kad pašlaik iesāktais darbs būs pabeigts.

8. Izlem, vai ar traucēkli vajag risināt uzreiz, vai ar to var darboties vēlāk.

Pirms uzsāc darbu pie jebkura ārēja pieprasījuma, izlem, vai tas patiešām jādara tagad, vai to var izdarīt arī vēlāk.

9. Ieplāno sev svarīgā darba veikšanu laikā, kad pastāv mazāka iespēja, ka Tevi traucēs.

Vislabākais laiks parasti ir agrs rīts (bet citiem lieliski der arī vakars). Ja nu tu savu darba dienu plānotu nevis no 10:00 līdz 19:00, bet no 7:00-16:00? Pastāv liela iespēja, ka tu iegūsi 2 līdz 3 stundas netraucēta miera, lai iesāktu savu dienu ar vissvarīgāko uzdevumu paveikšanu.

10. Pārrunā ar komandu šīs ekspektācijas.

Aicini savus komandas dalībniekus netraucēt un nepārtraukt tevi, ja vien nav noticis kas ārkārtējs.

 

Jhana 2019, tulkojusi Undija Ancēna

Sastādi rīcības plānu, lai attīstītu jaunu prasmi

Prasmju uzlabošana ir neatņemama karjeras kāpņu sastāvdaļa vai ceļš, kā kļūt par labāku cilvēku. Un tomēr to ir ļoti vienkārši nedarīt. Pārstāj prokrastinēt! Sastādi rīcības plānu. Spēja izlikt domas uz papīra palīdzēs gan apņemties sasniegt mērķi, gan skaidri noteikt ejamo ceļu.

Kā to izdarīt?

Izvēlies prasmi, kuru attīstīt:

Ja “pareizās prasmes izvēlēšanās” Tev sagādā grūtības, izvēlies tādu prasmi, pie kuras Tev ļoti gribas darboties. Mācīšanās ir daudz vienkāršāka, ja nevari vien sagaidīt, kad varēsi ķerties klāt.

Uzstādi SMART mērķi savas prasmes attīstīšanai.

Vēlies attīstīt prasmi būt organizētākam/-ai? Lielisks mērķis, bet nav gluži taustāms vai izmērāms. Veido tādu mērķi, kas ir konkrēts, izmērāms, sasniedzams, nozīmīgs un definēts laikā (ar noteiktu termiņu), lai Tu varētu sekot līdzi progresam. SMART versija mērķim varētu būt šāda:

Līdz 28.februārim radīt un ieviest sistēmu, kā sakārtot savus papīra un elektroniskos dokumentus.

Sadali savu mērķi “pieturas punktos”.

Uzstādi 3 līdz 5 pieturas punktus, ko sasniegsi sākot no šodienas līdz dienai, kad mērķis būs sasniegts. Trīs piemēri augstāk aprakstītajam mērķim varētu būt:

1.pieturas punkts:
Izpētīt sistēmas, kā sakārtot un organizēt dokumentus papīra un elektroniskā formātā.

2.pieturas punkts:
Izplānot sistēmu, kā organizēt savus dokumentus.

3.pieturas punkts:
Sakārtot visus dokumentus jaunajā sistēmā.

Saraksti aktivitātes, kas nepieciešamas, lai sasniegtu katru no pieturas punktiem.

Tiklīdz zini pieturas punktus, pieraksti ikvienu uzdevumu, kas nepieciešams, lai pieturas punktu sasniegtu.

Nosaki termiņus un ķeries pie darba!

Nosakot termiņus katram pieturas punktam, ir vērts ieplānot vairāk laika kā vajadzīgs — negaidītas aizķeršanās ir mācību procesa sastāvdaļa, tāpēc dod sev iespēju kļūdīties. Kad termiņi ir noteikti, uzsāc darbu pie pirmās aktivitātes!